Dmitrijs Arestovs: “Daugavpilij jākļūst par piemēru visai Latvijai”!
7. aprīlis, 2025 pl. 13:50,
Nav komentāru
Galvenais pašvaldības uzdevums ir pacelt daugavpiliešu dzīves līmeni līdz tādam, kāds ir rīdziniekiem.— Daugavpils ir otrā lielākā Latvijas pilsēta, bet mūsu “pūrā” ir ne mazums negatīvu rekordu. Šeit ir viszemākais investīciju līmenis, arī no ārvalstīm, vismazāk renovētu māju, zema dzimstība un augsts bezdarba rādītājs.
— Esmu pēc izcelsmes daugavpilietis un uzskatu, ka mūsu pilsētai ir liels potenciāls, kas vēl sagaida, kad sitīs tā stunda. Savukārt Latvijas valdībai mēs esam “uzbāzīga” un “slinka” province, kas to vien dara, ka lūdz dotācijas un finansējumu. Ārvalstīm mēs esam lēta un uzticama darbaspēka piegādātāji. Bet nacionālistiem – bezmaz vai “piektā kolonna”.
Jā, esam citādāki, un tas ir mūsu spēks. Var nodzīvot Daugavpilī visu mūžu un tā arī neizprast to līdz galam. Šeit zina un respektē citu tautību kultūru, nenolādē ģeogrāfisko stāvokli, turas tālāk no muldoņām. Bet, lai savestu kārtībā pilsētas saimniecību, vajag ne tikai veidot drosmīgus plānus, bet arī pacietīgi tikt galā ar problēmām, kas uzkrājušas, pie varas esot “pagaidu valdītājiem”.
Ceļu remonts, izglītības kvalitāte, medicīnisko pakalpojumu pieejamība, palīdzība vietējiem uzņēmējiem – tās ir prioritātes jebkurai Latvijas pašvaldībai. Taču Daugavpilij jāsāk ar to, ka pašvaldības darbs jāpārveido, lai tas būtu caurskatāms, un šis darbs ir jāveic pēc labākās sirdsapziņas. Deputāta vai mēra amats – tās ir ne tikai privilēģijas un vara. Tas ir tāds pats darbs kā ārsta, skolotāja vai ugunsdzēsēja darbs, bet ar plašāku atbildības zonu. Un ar atskaitīšanos par katru soli savu darba devēju – savu vēlētāju – priekšā.
Latgale ir zeme ar unikālu vēsturiski izveidojušos kultūru daudzveidību. Atkarībā no vecāku pieprasījuma, pēc Rēzeknes piemēra skolās jāievieš vajadzīgajās proporcijās krievu, latgaliešu un poļu valodas fakultatīvi. Katrā ziņā tas sniegs labu pamudinājumu skolu pašvaldību attīstīšanai. Kur padome sastāv ne tikai no skolotājiem, bet iekļauj arī skolēnus un viņu vecākus, kas arī ir galvenie izglītības pasūtītāji.
Un, ja skolā galvenie ir skolēni, tad pilsētā tie ir visi tās iedzīvotāji. Tāpēc daugavpiliešiem katru gadu būtu jāpiedalās pilsētas budžeta izveidē. Piemēram, izmantojot vienkāršu elektroniskās balsošanas procedūru, viņi var izlemt, kādiem mērķiem novirzīt “tautas budžetu” jeb 10% no plānotajiem pilsētas ienākumiem. Kas vairāk vajadzīgs pilsētai – tilta remonts, jaunu tramvaju iegāde vai iekšpagalmu sakārtošana? Būsim saimnieki savā pilsētā!
