Ikdienā "progresīvie" politiķi no "Jaunās Vienotības" valsts pārvaldes haosu piesedz ar skaļām runām par drošību. Taču mēs aizmirstam pašu galveno: mūsu drošību veidojam mēs paši un mūsu cilvēki.

Drošība nozīmē iedzīvotāju pārliecību par valsts spēju viņus aizsargāt. Tā ir ticība drošai rītdienai un uzticēšanās likumdevējam.

Bet ko mēs redzam realitātē? Kas notiek šeit, Latgalē — vietā, kur, pēc rīdzinieku vārdiem, sākas tas pats pirmais centimetrs, kurš mums visiem jāaizstāv? Uzticība likumdevējiem tiek grauta.

Mēs vērojam skandālu pēc skandāla. Korupcijas lietas visdažādākajās sfērās. "Rail Baltica" un "Air Baltic" "veiksmes stāsti". "Jaunās Vienotības" politiķu nekompetence. Atbildības trūkums.

Mēs redzam ekonomisko neaizsargātību. Augošu nevienlīdzību. Cilvēku atsvešinātības sajūtu. Investīciju vide neveicina uzņēmēju ienākšanu Latgalē. Pierobežas tuvums netiek kompensēts ar īpašiem atbalsta mehānismiem.

Zeme tiek atsavināta, bet pretī redzam tikai vienu — Latgales lauku izmiršanu un nekontrolētu dronu atrašanos mūsu gaisa telpā (par ko paziņojumus saņēma vien daži cilvēki, jo sistēma "uzkārās").

Tiek slēgtas skolas, lai gan visiem skaidrs: izglītība ir reģiona pastāvēšanas pamats. Slimnīcās slēdz nodaļas, atņemot cilvēkiem elementāru drošības sajūtu.

Un pēc tā visa mēs dzirdam pārmetumus par tautas nelojalitāti. No politiķiem, kuri dzīvo citā realitātē. Tiek jauktas elementāras lietas — lojalitāte savai valstij un lojalitāte konkrētai partijai. Šie jēdzieni nebūt nav viens un tas pats! Lojalitāte Latvijai nenozīmē lojalitāti "Jaunajai Vienotībai". To nedrīkst jaukt! Nav iespējams pieprasīt lojalitāti no cilvēkiem, ja pret viņiem pašiem izturas nelojāli. Ja viņi nejūtas uzklausīti. Ja viņi nejūtas pasargāti. Ja viņi nejūtas vajadzīgi.

Latvijas iedzīvotāju neuzticēšanās valsts varai ir racionāla reakcija. Reakcija uz pieņemtajiem lēmumiem, uz politiķu nekompetenci, negodīgumu un bezatbildību. Uz ekonomisko situāciju. Uz nepilnīgu, nepārdomātu un netaisnīgu nodokļu sistēmu.

Rail Baltica: Gadsimta afēra, par kuru maksās mūsu bērni. Kur palika 24 miljardi?
Mums solīja Eiropas ātrumu, savienojamību un modernu nākotni. Tā vietā mēs saņemam lielāko finanšu bedri Latvijas vēsturē. Rail Baltica projekts, kas sākās kā cerīgs savienojums ar Rietumiem, ir pārvērties par birokrātisku murgu un nodokļu maksātāju naudas «izsaimniekošanas» paraugstundu.

Mēs esam apkopojuši faktus, par kuriem valdība klusē vai runā pusčukstus:

1. Finanšu sprādziens: No cerības līdz bankrotam
Sākotnēji projekta izmaksas visās Baltijas valstīs tika lēstas ap 5,8 miljardiem eiro. Šodien skaitļi ir šokējoši — kopējās izmaksas var sasniegt pat 24 miljardus eiro. Latvijas daļa vien ir pieaugusi vairākkārtīgi. Kā var plānot projektu, kura tāme kļūdās par desmitiem miljardu? Tā nav kļūda, tā ir sistēmiska nolaidība.

2. «Zelta» konsultācijas un papīru kalni
Gadiem ilgi galvenā «būvniecība» notika tikai uz papīra un prezentācijās. Miljoniem eiro aizplūda ārvalstu un vietējo konsultāciju uzņēmumu kontos par pētījumiem, auditiem un stratēģijām, kas šodien vairs nav aktuālas. Kamēr konsultanti pelnīja, reālā infrastruktūra palika novārtā. Mēs maksājām par procesi, nevis rezultātu.

3. Rīga – spoku stacija?
Rīgas Centrālajā stacijā un lidostā jau ir ieguldīti milzīgi līdzekļi. Bet tagad, budžeta trūkuma dēļ, tiek pieļauts scenārijs, ka pamattrase vispār neiebrauks Rīgā! Tas nozīmē, ka mēs būvējam «zelta stacijas» vilcieniem, kas varbūt nekad tur nepiestās. Tā ir saimnieciskā nolaidība augstākajā pakāpē.

4. Algu dzīres parādu jūrā
Kamēr projekts grimst parādos un termiņi tiek pārcelti, RB Rail vadība un ierēdņi turpina saņemt algas, kas desmitkārt pārsniedz vidējo algu valstī. Par ko tiek maksāts? Par nespēju kontrolēt budžetu un par projekta nogremdēšanu?

5. Kur ir atbildība?
Šobrīd notiek kriminālprocesi un parlamentārā izmeklēšana. Bet mēs zinām, kā tas parasti beidzas — «vainīgo nav». Prokuratūra un KNAB izmeklē amatpersonu rīcību, bet nauda jau ir «aprakta» betonā un konsultantu kabatās.

Mēs neļausim šo afēru «norakt» klusumā. Tā ir mūsu nauda, mūsu nākotne un mūsu valsts!

Miljoni mākoņos, parādi – uz zemes. Kamēr tauta skaita centus, valdība atkal «baro» airBaltic.

Kārtējais cēliens drāmā «Muca bez dibena»: Latvijas valdība tomēr nolēma piešķirt 30 miljonus eiro īstermiņa aizdevuma veidā mūsu nacionālajai aviokompānijai. Lai «izbīdītu» šo lēmumu, premjerministre bija gatava pat riskēt ar koalīcijas sabrukumu.

Sauksim lietas īstajos vārdos:

Prioritātes: Kamēr slimnīcās trūkst personāla, bet Rail Baltica pārvēršas par saimnieciskās nolaidības pieminekli, valdība atrod miljonus uzņēmumam, kas gadiem ilgi dzīvo uz «mākslīgās elpināšanas» par nodokļu maksātāju naudu.

Krēslu šantāža: Politiskais tirgus ap šo summu gandrīz maksāja amatu satiksmes ministram. Jautājums «kā izdzīvot aviokompānijai?» kļuva svarīgāks par jautājumu «kā izdzīvot cilvēkiem ar augošajiem rēķiniem?».

Kur ir nauda? Mums jau kuro reizi sola akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO). Taču pagaidām peļņas vietā redzam tikai jaunus kredītus un bezgalīgus attaisnojumus: te degvielas cenas, te ģeopolitika, te «vēl nedaudz jāpagaida».

Nacionālais lepnums nedrīkst tikt būvēts uz tukšām iedzīvotāju kabatām. Latvija nav tikai skaistas lidmašīnas Rīgas lidostā – tie ir cilvēki, kuru nodokļi aizlido turbīnās bez skaidra atmaksas plāna.

Draugi, beidzot ir parādījusies cerība, ka viadukta rekonstrukcijas projekts tiks īstenots.

Šodien domes sēdē deputāti atbalstīja pieteikumu dalībai konkursā par finansējuma piešķiršanu viadukta rekonstrukcijai.

Vienīgo iespēju glābt tiltu atbalstīja ne visi. Daļa opozīcijas izvēlējās palikt malā un atturēties. Godīgi sakot, tas vairs nevienu nepārsteidz.

Ja runājam pēc būtības.
Projektā ir iekļauti divi galvenie objekti: pats pārvads un Strādnieku iela. Viadukta stāvoklis jau vairākus gadus rada bažas. Šajā laikā tika pieņemti pagaidu drošības pasākumi — uzstādīts papildu aizsargtīkls, ieviesti satiksmes ierobežojumi, izbūvēta jauna gājēju pāreja. Vienmēr esam apzinājušies, ka tie ir tikai kosmētiski risinājumi un objektam nepieciešama pilnvērtīga rekonstrukcija.

Tieši tāpēc mēs jau iepriekš izstrādājām tehnisko projektu, lai pie jebkuras iespējas varētu operatīvi iesniegt pieteikumu finansējumam.

Tātad projekta ietvaros pilsēta veiks balstu un laidumu konstrukciju remontu, uzstādīs aizsargbarjeras un norobežojumus, atjaunos ceļa segumu, kā arī veiks citus darbus, kas nepieciešami drošai un ērtai pārvietošanai.

Pēc projekta pieteikuma iesniegšanas daudz kas būs atkarīgs no valsts amatpersonu lēmuma — tieši no viņiem ir atkarīga finansējuma piešķiršana, un līdz ar to arī mūsu visu drošība. Runa ir par summu, kas pārsniedz 5 miljonus eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, taču tie ir vitāli nepieciešami pilsētai.

Vai mūs sadzirdēs? Mēs jebkurā gadījumā turpināsim klauvēt — mēs esam pieraduši klauvēt pie Latgalei slēgtām durvīm — un aizstāvēt Rēzeknes intereses.

Draugi, ja projekts tiks apstiprināts, darbi varētu sākties jau 2027. gadā.

Laba ziņa Liepu ielas iedzīvotājiem!

Vairāku gadu garumā mēs meklējām optimālāko veidu, kā sakārtot ielu. Pilnvērtīgs rekonstrukcijas projekts jau ir gatavs, taču tā īstenošanai nepieciešams vairāk nekā miljons eiro. Pašlaik pašvaldības budžetā šādu līdzekļu nav.

Taču iedzīvotājus vairs nevar barot tikai ar solījumiem, tāpēc sākām meklēt mazāk izmaksu ietilpīgus risinājumus. Pagājušajā gadā mēs sakārtojām 7 ielas, izmantojot grants seguma dubultās virsmas apstrādes tehnoloģiju — tā ir virsmas apstrāde ar emulsiju un šķembām. Rezultāts mūs iepriecināja.

Protams, tas nav tik elegants risinājums kā asfaltēšana, tomēr iedzīvotājiem tas nozīmē mazāk putekļu un vairāk drošības.

Viena kilometra gara ielas posma apstrāde pašvaldībai izmaksās aptuveni 50 000 eiro.

Pie darbiem ķersimies bez kavēšanās!

Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.

Latvija pašlaik ir nevis tikai vienkārši valsts ar demogrāfiskām problēmām, bet ir vēsturiski visdziļākajā demogrāfiskajā bedrē. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat datiem, kopš 2022. gada fiksēta rekordzema dzimstība – rādītājs samazinājies par vairāk nekā 30%. Pašlaik dzimstības līmenis Latvijā nesasniedz pat vienkāršai paaudžu nomaiņai nepieciešamo līmeni. Lai tas notiktu, kopējam dzimstības koeficientam būtu jābūt 2,1–2,2 bērni uz ģimeni. Eiropas Savienībā vidēji tas ir 1,46, bet Latvijā – tikai 1,2.

Uz šī fona ģimenes ar bērniem, īpaši daudzbērnu un nepilnās ģimenes, joprojām ir viena no visneaizsargātākajām grupām ar augstu nabadzības risku. Ienākumi ir zemi, bet nodokļi – augsti.

Tikmēr “Jaunā Vienotība” turpina darboties priekšvēlēšanu loģikā: skaļi paziņojumi, skaisti skaitļi un pompozas preses konferences. Ministru prezidente Evika Siliņa runā par “vēsturiski lielāko atbalsta pieaugumu ģimenēm”. Taču paskatīsimies uz faktiem:

Kopējais atbalsts pat nekompensē tos līdzekļus, kurus valsts “ietaupījusi” uz dzimstības krituma rēķina kopš 2017. gada.

Bērnu kļūst mazāk – izdevumi samazinās. Pabalsti gadiem nav indeksēti. Uz ģimeņu rēķina vienkārši taupa.

Vecāku pabalstu shēma: Sociālajā budžetā ik gadu šim mērķim tiek iekasēti vairāk nekā 180 miljoni eiro, bet izmaksāti – ap 154 miljoni. Tas nozīmē, ka sistēmā veidojas pārpalikums, kas netiek novirzīti mērķētam atbalstam. Faktiski ģimenes nesaņem pat to, ko pašas ir iemaksājušas.

Demogrāfijas politika ir pārvērtusies par “biznesu” uz bērnu rēķina. Ja mēs patiešām vēlamies ietekmēt dzimstību, ir nepieciešama nodokļu sloga samazināšana un ilgtermiņa prognozējama politika.

Tajā pašā laikā, kad valdošajai koalīcijai tiek piedāvātas konkrētas iniciatīvas, lielākā daļa deputātu balso pret vai atturas. Klusi. Bez skaidras pozīcijas. Ar ērtu “atturas”.
It kā “par”, bet ne gluži.
It kā “pret”, bet ne līdz galam.

PS Bartaševičs Aleksandrs: “Operatīvi risinām degvielas cenu stabilizāciju – soli pa solim” – ar šādu paziņojumu nāca klajā mūsu premjere. “Operatīvi”… pagājis mēnesis. Šie “operatīvie soļi” vairāk atgādina lēnu pastaigu – daudz solījumu, maz rezultātu. Protams, neiesi taču steigties ar lēmumiem, kad nauda plūst taisni silē.

Jau mēneša sākumā analītiķi skaidri iezīmēja iespējamo scenāriju – ilgstoši piegāžu traucējumi Tuvajos Austrumos var palielināt degvielas cenu līdz 2,50 eiro par litru. Latvijā gadā tiek patērēti aptuveni 1,3 līdz 1,5 miljardi litru degvielas. Ja cena pieaug no 1,50 līdz 2,50 eiro par litru, tad tikai no PVN vien valsts papildus iegūst apmēram 0,17 eiro no katra litra. Tas nozīmē, ka kopējie papildu ieņēmumi valsts budžetā var sasniegt aptuveni 19–20 miljonus eiro mēnesī. Īsāk sākot, kamēr iedzīvotāji un uzņēmēji maksā vairāk, valsts budžets automātiski pieaug par miljoniem.

Tātad bija pilnīgi skaidrs, ka ar kosmētiskiem soļiem nepietiks. Lauksaimnieki un pārtikas ražotāji tepat, Latgalē, visai strauji ir sākuši izjust degvielas cenu kāpumu. Drīzumā sāksies aktīvā pavasara darbu sezona. Uzņēmēji spiesti celt cenas, jo citas izvēles vienkārši nav. Pašvaldības meklē līdzekļus skolēnu pārvadājumiem un sabiedriskajam transportam, jo iepriekš sabalansētie budžeti vairs nesaliekas.

Atgriežamies pie “valdības operatīvā darba” rezultātiem. Degvielas cena pieaugusi par 60 centiem, kamēr solītais samazinājums – tikai 8 centi un tikai dīzeļdegvielai. Toties Siliņas kundze “katru dienu fotografē degvielas cenas, braucot ar sabiedrisko transportu uz Ukrainu”.

Tā vairs nav politika, tā ir atklāta ņirgāšanās par uzņēmējiem, zemniekiem un Latvijas iedzīvotājiem.

Kamēr mūsu lēmēji aktīvi un “operatīvi” diskutē un fotografē cenas, kaimiņvalstīs ievieš cenu griestus, samazina nodokļus, piešķir tiešu atbalstu cilvēkiem un uzņēmumiem, kontrolē tirgu un soda pārkāpējus. Tur ir redzama atbildīga politika, kas strādā cilvēku labā.

Kādu risinājumu valdošā koalīcija piedāvā parastajam iedzīvotājam?
Iesaka izmantot sabiedrisko transportu.

Tiešām? Ko lai dara cilvēki Latgalē, pierobežā, kur sabiedriskais transports bieži vien ir vairāk teorija nekā realitāte? Kā viņiem nokļūt uz darbu, pie ārsta, uz skolu?

Nu, jā, var jau atsaukties uz “Jaunās Vienotības” līderu “spārnotajiem” padomiem – “brauciet kopā ar kaimiņu”. Un vispār – “tūlīt būs vasara, pēc tam ienāksies ogas un sēnes”. Tātad stratēģija ir pavisam vienkārša: izturēt un cerēt uz meža dāsnumu. Varbūt nākamais solis tiešām būs ieteikums pāriet uz pašpatēriņa ekonomiku?

Enerģētiskā drošība un dzīves dārdzība Latvijā joprojām ir viens no nozīmīgākajiem un iedzīvotājus visvairāk skarošajiem jautājumiem. Lai gan apkures sezona formāli ir noslēgusies, tās sekas vēl joprojām ir jūtamas daudzās mājsaimniecībās un uzņēmumos visā valstī. Augstās elektrības, apkures un citu komunālo pakalpojumu izmaksas tieši ietekmē cilvēku ikdienas budžetus, samazinot finanšu iespējas citām būtiskām vajadzībām un radot ilgtermiņa nenoteiktību par nākotni.

Pašreizējā ekonomiskā situācija skaidri parāda, cik svarīga ir pārdomāta un atbildīga valsts politika. Cenu pieaugums, energoresursu izmaksas un nenoteiktība starptautiskajos tirgos ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju. Tieši tāpēc šobrīd ir nepieciešami nevis skaļi saukļi, bet konkrēti un efektīvi risinājumi.

Partija Kopā Latvijai konsekventi iestājas par līdzsvarotu pieeju, kurā vienlīdz svarīgas ir gan sociālās vajadzības, gan ekonomiskā attīstība. Mēs uzskatām, ka valsts uzdevums ir radīt apstākļus, kuros cilvēki var strādāt, attīstīt uzņēmējdarbību un justies droši par savu nākotni.

Mūsu prioritātes:
Atbalsts ģimenēm un senioriem, īpaši ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu.
Saprātīga un prognozējama nodokļu politika, kas neveicina ēnu ekonomiku.
Reāls atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, īpaši reģionos.
Investīciju piesaiste un jaunu darba vietu radīšana ārpus galvaspilsētas.

Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas attīstība nav iespējama bez spēcīgiem reģioniem. Tieši tur dzīvo cilvēki, kuri ikdienā veido mūsu valsts pamatu – strādā, audzina bērnus un uztur vietējo ekonomiku.

Kopā Latvijai turpinās strādāt pie tā, lai valsts politika būtu taisnīga, ilgtspējīga un vērsta uz reāliem rezultātiem, nevis īstermiņa risinājumiem.

Piektdien, 10. aprīlī, Rēzeknes domes deputāti par pilsētas mēru ievēlēja mūsu partijas Kopā Latvijai pārstāvi Jāni Tutinu. Tas ir nozīmīgs uzticības apliecinājums gan mūsu komandai, gan mūsu piedāvātajam attīstības kursam. Mēs esam pārliecināti, ka Jānis Tutins, strādājot kopā ar profesionālu komandu, nodrošinās atbildīgu pārvaldību, un konsekventi aizstāvēs rēzekniešu intereses.

Sirsnīgi sveicieni pareizticīgo un vecticībnieku Lieldienās – lai šie svētki nes gaismu, cerību un svētību Jūsu mājās! ☦️

Buhenvaldes sacelšanās ir kļuvusi par simbolisku atskaites punktu Starptautiskajai nacistu koncentrācijas nometņu ieslodzīto atbrīvošanas dienai — piemiņas, sēru un cilvēka gara izturības dienai.

Neraugoties uz ziemīgajiem aukstumiem Latgalē, Rēzeknes domē tika pieņemts stratēģiski nozīmīgs lēmums – apstiprināts 2026. gada pašvaldības budžets, ar kuru pilsēta dzīvos nākamo gadu.

Mīļie Rēzeknes iedzīvotāji!

PS-Bartaševičs Aleksandrs: Mīļie Rēzeknes iedzīvotāji!

Partijas “Kopā Latvijai” biedru tikšanās notika 2025. gada 29. Decembrī, pirmdien.

Piektdien, 19. decembrī, notika pēdējā Rēzeknes pilsētas domes sēde šajā gadā.

Aleksandra Bartaševiča rīkotā labdarības pasākuma ietvaros teātrī “Joriks” notika svētku izrāde bērniem. Pasākums norisinājās sirsnīgā un priecīgā gaisotnē, sniedzot bērniem patiesas emocijas, smaidus un īstu svētku sajūtu.

Piektdien, 19. decembrī, Aleksandrs Bartaševičs kopā ar savu komandu atbalstīja un organizēja labdarības pasākumu, kura ietvaros tika sagatavotas Ziemassvētku un Jaungada dāvanas maznodrošinātiem bērniem un bērniem ar īpašām vajadzībām.

Šodien, 12. decembrī, atskatāmies uz nozīmīgu notikumu, kas norisinājās 4. decembrī Rēzeknes 2. vidusskolā, kur jaunieši tikās ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču.

Latgales vēstniecībā GORS norisinājās pasākums “Latgales diena 2025”, kurā tika godināti reģiona uzņēmēji 11 nominācijās. Rēzeknei aizvadītais gads bijis īpaši nozīmīgs — vairāki pilsētas uzņēmumi saņēma augstu un pelnītu atzinību.