Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Latvija pašlaik ir nevis tikai vienkārši valsts ar demogrāfiskām problēmām, bet ir vēsturiski visdziļākajā demogrāfiskajā bedrē. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat datiem, kopš 2022. gada fiksēta rekordzema dzimstība – rādītājs samazinājies par vairāk nekā 30%. Pašlaik dzimstības līmenis Latvijā nesasniedz pat vienkāršai paaudžu nomaiņai nepieciešamo līmeni. Lai tas notiktu, kopējam dzimstības koeficientam būtu jābūt 2,1–2,2 bērni uz ģimeni. Eiropas Savienībā vidēji tas ir 1,46, bet Latvijā – tikai 1,2.
Uz šī fona ģimenes ar bērniem, īpaši daudzbērnu un nepilnās ģimenes, joprojām ir viena no visneaizsargātākajām grupām ar augstu nabadzības risku. Ienākumi ir zemi, bet nodokļi – augsti.
Tikmēr “Jaunā Vienotība” turpina darboties priekšvēlēšanu loģikā: skaļi paziņojumi, skaisti skaitļi un pompozas preses konferences. Ministru prezidente Evika Siliņa runā par “vēsturiski lielāko atbalsta pieaugumu ģimenēm”. Taču paskatīsimies uz faktiem:
Kopējais atbalsts pat nekompensē tos līdzekļus, kurus valsts “ietaupījusi” uz dzimstības krituma rēķina kopš 2017. gada.
Bērnu kļūst mazāk – izdevumi samazinās. Pabalsti gadiem nav indeksēti. Uz ģimeņu rēķina vienkārši taupa.
Vecāku pabalstu shēma: Sociālajā budžetā ik gadu šim mērķim tiek iekasēti vairāk nekā 180 miljoni eiro, bet izmaksāti – ap 154 miljoni. Tas nozīmē, ka sistēmā veidojas pārpalikums, kas netiek novirzīti mērķētam atbalstam. Faktiski ģimenes nesaņem pat to, ko pašas ir iemaksājušas.
Demogrāfijas politika ir pārvērtusies par “biznesu” uz bērnu rēķina. Ja mēs patiešām vēlamies ietekmēt dzimstību, ir nepieciešama nodokļu sloga samazināšana un ilgtermiņa prognozējama politika.
Tajā pašā laikā, kad valdošajai koalīcijai tiek piedāvātas konkrētas iniciatīvas, lielākā daļa deputātu balso pret vai atturas. Klusi. Bez skaidras pozīcijas. Ar ērtu “atturas”.
It kā “par”, bet ne gluži.
It kā “pret”, bet ne līdz galam.