Pašlaik Latvija piedzīvo vienu no sarežģītākajiem posmiem savā jaunākajā vēsturē, tāpēc esam nodibinājuši partiju „KOPĀ LATVIJAI“, lai apvienotu visus spēkus ap ideju izveidot vienotu politisku nāciju, kurā nav diskriminācijas pēc nacionālām, reliģiskām vai sociālām pazīmēm.
Turklāt partija „KOPĀ LATVIJAI“ centīsies panākt, lai tiktu izveidots efektīvs valsts ekonomikas modelis ar nozīmīgu valsts sektora līdzdalību galvenajās ražošanas nozarēs, vienkāršu un stabilu nodokļu sistēmu un pievilcīgu investīciju klimatu. Partijas svarīgākās prioritātes ir sociālā aizsardzība un Latvijas iedzīvotāju labklājības izaugsme, demogrāfiskās situācijas un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošana, kā arī izglītības pieejamība un kvalitāte.
Gadu desmitiem mūsu sabiedrībā iesakņojušos sašķeltību pilnā apjomā saviem mērķiem izmanto lielākā daļa esošo politisko spēku. Mūsu svarīgākais uzdevums ir Latvijas sabiedrības saliedēšana.
Kopā mēs varam visu!
POLITISKĀS PARTIJAS "KOPĀ LATVIJAI" MANIFESTS
Mūsu politiskais spēks dzimst Latgalē, daudznacionālākajā reģionā, kas visai valstij ir pacietības un tolerances piemērs. Mūsu zemē jau gadsimtiem dzīvo latvieši un krievi, poļi un ebreji, baltkrievi un ukraiņi. Kādreiz senatnē patvērumu no vajāšanas šeit atraduši vecticībnieki un jūdaisti. Šeit vēsturiski līdzās, plecu pie pleca, dzīvo pareizticīgie, katoļi un luterāņi.
Latgalē ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Taču, ja mūsu valsts ārējās robežas ir Ziemeļatlantijas alianses aizsardzībā, tad iekšējā drošība (politiskā, ekonomiskā, sociālā, starpetnisko attiecību jomā) ir pašas Latvijas atbildība.
Latvijā ir mazliet vairāk par 1,8 milj. cilvēku. Pagājušajā gadā mūsu valsts uzstādīja bēdīgu rekordu – zemāko dzimstību gadsimta laikā. Katrs ceturtais latvietis jau ir pensijas vecumā. Mums nav jāmelo sev, bet jāatzīst, ka daudzi pusmūža cilvēki (neatkarīgi no tautības) orientē savus augošos bērnus uz kvalitatīvas izglītības iegūšanu ārzemēs. Cer, ka bērni jau ne Latvijā veidos karjeru un ģimenes.
Latvija kļūst par valsti, no kuras grib aizbraukt. Par valsti, kurā bieži vien nevēlas palikt pat tie, kam vajadzīgs patvērums.
Un tā ir mūsu valsts traģēdija. Vai tad par tādu nākotni 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā sapņoja cīnītāji par Latvijas neatkarības atjaunošanu?
Sabiedrības sašķeltības – gan etniskās, gan sociālās – saasināšanās kā politiskās varas sasniegšanas veids gadiem ilgi veda valsti pie šāda rezultāta.
Mēs sakām "nē" šādai politikai! Mēs uzskatām, ka Latvijas galvenais resurss ir cilvēki, neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi runā ģimenēs. Latviešu valodas zināšanas nedrīkst un nevar uztvert kā sodu. Mazākumtautību pārstāvji tā nav "piektā kolonna"! Tas ir resurss valsts attīstībai, tajā skaitā arī resurss latviski runājošo skaita palielināšanai valstī! Mēs iestājamies par vienotas politiskās nācijas izveidi, kurai ir kopīgi mērķi – valsts ārējā un iekšējā drošība, sabiedrības labklājības veidošana, latviešu valodas un kultūras attīstība, ar obligātu nosacījumu cienīt minoritāšu tiesības.
Latvija nevienā savas sarežģītās vēstures posmā nav bijusi monoetniska valsts. Un nekad, būdama jau daļa no lielās Eiropas saimes, nekļūs viennacionāla. Tāpēc mūsu sabiedrībai ir tikai viena izeja – kļūt vienotai savā daudzveidībā. Savā valstī jau esam uzņēmuši ukraiņus, kas bēga no kara šausmām. Esam ieinteresēti tajā, lai tie, kuri aizkavēsies Latvijā, mācās un strādā, pēc iespējas ātrāk iekļaujas mūsu sabiedrībā, tostarp apgūst valsts valodu. Mēs esam valsts ar daudzu gadu iedzīvotāju skaita negatīvu pieaugumu. Tāpēc mums jākļūst par atvērtu sabiedrību, kas pieņem tos, kuri gatavi piekrist mūsu vērtībām, uz kādu laiku vai ilgāku posmu kļūt par daļu no mūsu Latvijas, padarot to stiprāku un bagātāku. Mēs esam valsts, kurai ārkārtīgi nepieciešamas jaunas darba rokas un gaiši prāti.
Valstī saasinās ne tikai starpetniskā, bet arī sociāli ekonomiskā šķelšanās.
Latvijā ir izveidojies neliels turīgo iedzīvotāju slānis, kura ne tik maza daļa sastāv no tiem, kas nodarbināti vai saistīti ar valsts pārvaldes jomu. Vēlētāju zemās aktivitātes dēļ šī valdošā šķira veiksmīgi aizstāv savas intereses.
Covid-19 pandēmija ne tikai prasījusi tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvību, bet arī krasi aktualizējusi sociālo nevienlīdzību. Ārsti un skolotāji, policisti un ražotņu darbinieki, individuālie uzņēmēji un kopumā vietējais bizness, kam ir daudz mazāka izturības rezerve nekā globālajām korporācijām, ir pārcietuši visas pandēmijas grūtības. Tieši šie Latvijas iedzīvotāji (atšķirībā no ierēdņiem, kas turpina attālinātā režīmā saņemt lielas algas) ārkārtas situācijā izrādījās sociāli visneaizsargātākie.
Pašlaik novērojam sociālās šķelšanās saasināšanos sabiedrībā. Maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem kļūst nepanesami, strauji pieaug cenas pirmās nepieciešamības precēm. Šajā posmā iedzīvotājiem jānodrošino sociālais atbalsts. Taču tikpat svarīgi ir ne tikai izmaksāt pabalstus tiem, kam tas nepieciešams, bet arī radīt apstākļus tiem, kuri paši var nopelnīt iztiku, tādējādi veicinot valsts ekonomikas izaugsmi un valsts budžeta papildināšanu. Latvija nevar būt par mūžīgo Eiropas Savienības liekēdi, par valsti ar pastāvīgi augošu ārējo parādu, kas būs jāatdod mūsu bērniem un mazbērniem. Mums, izmantojot tostarp ES sniegtās iespējas, jākļūst par pašpietiekamu valsti.
Mēs iestājamies par izmaiņām nodokļu politikā, kas ļaus attīstīt uzņēmējdarbību un jo īpaši ražošanu. Mums jāizveido investīcijām pievilcīga vide, jāliek likmes uz augstām tehnoloģijām, jāveido rūpnieciskie parki un jāveicina jaunuzņēmumu attīstība. Mūs gaida izaicinājums – energoefektivitātes nodrošināšana un dzīvojamā fonda renovācija. Uzskatām, ka izglītības sistēmai jābūt vērstai uz darba tirgus attīstību, bet valstij jānosaka prioritātes tautsaimniecības attīstībā. Darbaspēka trūkuma apstākļos mums neizbēgami jāsāk veidot politika kvalificētu kadru piesaistei valstī.
Lai sasniegtu šos mērķus, mēs veidojam politisko spēku ar spēcīgu pamatu no atbalsta punktiem uz vietas. Esam ieinteresēti attīstīt ciešu sadarbību ar iniciatīvas grupām un pašvaldību deputātiem no visiem Latvijas reģioniem – ne tikai no Latgales, bet arī Zemgales, Vidzemes, Kurzemes, Rīgas. Mums jau pievienojušies pārstāvji ne tikai Rēzeknes un Ludzas novada, bet arī Salaspils, Jēkabpils un Jelgavas novada. Esam pārliecināti, ka politiskajam spēkam ir jāaug "no apakšas", no reģioniem, kas zina cilvēku reālās vajadzības. Un tieši tā, nevis sarakstē Twitter, jāveidojas pieprasījumam, prasībām valsts varai. Tieši tā jāveidojas pašai valsts varai.