PS Bartaševičs Aleksandrs: 15. novembrī uzrunāju partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ 6. kongresa dalībniekus!

PS Bartaševičs Aleksandrs: 15. novembrī uzrunāju partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ 6. kongresa dalībniekus!

"Cienījamie draugi, godātie kongresa dalībnieki,
godātais Šlesera kungs!
Pirmkārt, vēlos pateikties par ielūgumu un iespēju šodien uzstāties partijas KOPĀ LATVIJAI vārdā.
Šī diena mums nav tikai formāla piedalīšanās — tā ir apliecinājums īstai sadarbībai un kopīgai atbildībai par mūsu valsts nākotni.
Mūsu partijas ir noslēgušas sadarbības līgumu, un šis solis ir bijis pareizs un veiksmīgs. Kopā mēs esam pierādījuši, ka politisko spēku apvienība ar kopīgu redzējumu spēj sasniegt reālus rezultātus.
Mēs kopīgi piedalījāmies Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās, un šīs kampaņas apliecināja mūsu spēju strādāt efektīvi, godīgi un uzticoties vienam otram. Mēs guvām panākumus — un tas ir tikai sākums.
Mūs vieno nevis mirkļa izdevīgums, bet kopīga ideoloģija un principi. Mēs vienādi redzam, kādai jābūt Latvijai — modernai, spēcīgai un pārliecinātai par sevi valstij.
Mūsu izpratnē valsts pārvaldē centrā jābūt ekonomikas attīstībai. Tikai spēcīga ekonomika rada darba vietas, nodrošina budžeta ienākumus un dod cilvēkiem pārliecību par rītdienu.
Mēs iestājamies par uzņēmējdarbībai un investīcijām pievilcīgiem apstākļiem, par nodokļu sistēmu, kas stimulē, nevis soda, un par birokrātijas mazināšanu, kas joprojām kavē iniciatīvu un attīstību.
Taču ekonomikas izaugsme nav iespējama bez sociāli stabilas sabiedrības. Mums jāsamazina sociālā un nacionālā noslāņošanās, jāstiprina savstarpējā uzticēšanās starp cilvēkiem un valsti.
Ļoti svarīgi ir arī pašvaldību lomas stiprināšana. Mēs ticam — spēcīgas pašvaldības nozīmē spēcīgu Latviju. Tieši vietējā līmenī rodas reāli risinājumi, kas ietekmē cilvēku dzīvi. Tas ir princips, kas nostiprināts Eiropas pašvaldību hartā, un mums tas jāpārvērš reālā politikā.
Vēl viens būtisks jautājums, kurā esam vienoti — tradicionālo ģimenes vērtību aizsardzība. Sabiedrībā šodien vērojams sistemātisks krīzes process — uzticības, morāles un atbildības krīze. Mums jāatjauno cieņa pret ģimeni, darbu un cilvēka cieņu. Bez šīm vērtībām nav iespējams ne ekonomikas spēks, ne taisnīga valsts.
Dārgie draugi,
mūsu sadarbība ieiet jaunā, izšķirošā posmā. Līdz Saeimas vēlēšanām palicis mazāk nekā gads, un tas nozīmē, ka aktīvā gatavošanās jau ir sākusies.
Mums jāizmanto iepriekšējās pieredzes panākumi, mūsu komandas un idejas, lai sasniegtu nākamo līmeni — reālu ietekmi valsts pārvaldē.
Un šeit es vēlos uzsvērt: panākumi iespējami tikai tad, ja ir līderība un skaidrs redzējums.
Ainārs Šlesers ir cilvēks, kurš prot apvienot, iedvesmot un virzīt uz rezultātu. Es cienu viņa politisko pieredzi, enerģiju un apņēmību rīkoties. Tieši šāda enerģija šodien ir nepieciešama Latvijai.
Cienījamie kolēģi,
šis kongress ir nozīmīgs solis mūsu kopīgajā ceļā. Lai tā lēmumi stiprina mūsu sadarbību, dod jaunu impulsu kopīgai rīcībai un kļūst par pamatu nākamajiem panākumiem.
Novēlu visiem kongresa dalībniekiem radošu darbu, ticību un pārliecību, ka Latvija patiešām var būt pirmajā vietā, ja mēs darbosimies kopā — atbildīgi, vienoti un ar ticību saviem cilvēkiem.
Paldies! Kopā — uz uzvaru!"

Domes sēdē 21. novembrī deputāti pieņēma vairākus nozīmīgus lēmumus, kas vērsti uz izglītības jomas stiprināšanu un pašvaldības darba efektivizēšanu.

Kustības Kopā Latvijai jauniešu nodaļa 18. novembrī piedalījās skrējienā “Ieelpo Rēzekni”

Šī gada 18. novembra svētki atstāja īpaši pacilājošu iespaidu.

Gaisotne pilsētā apliecināja, ka Latvijas spēks slēpjas mūsu cilvēkos — viņu plašajā sirdī, cieņā pret valsts vēsturi un gatavībā svinēt svētkus ar lepnumu un vienotību.

Pateicamies visiem Latvijas iedzīvotājiem par sirsnīgo līdzdalību, par izkoptajām tradīcijām un par to, ka katrs no jums ar savu klātbūtni stiprina šīs dienas nozīmi.
Sirsnīgs paldies arī svētku organizatoriem, māksliniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kas ieguldīja darbu, lai radītu tik skaistu, drošu un saturīgu svētku norisi. Jūsu profesionalitāte un enerģija ļāva mums visiem sajust patiesu svētku garu.

Lai šī vienotības sajūta pavada mūs arī turpmāk — stiprinot gan mūsu valsts pamatus, gan pārliecību par kopīgu nākotni.

Daudz laimes Latvijas Republikas proklamēšanas dienā!
Foto: Ritvars Pujats.

Uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem neveido skaļi virsraksti, bet atbildīga žurnālistika. Strādājot sabiedrības labā, pienākums ir nevis radīt troksni, bet atspoguļot patiesību.

Latvijas Republikas 107. dzimšanas dienas nedēļa – svinēsim kopā!

Aicinām pilsētas iedzīvotājus un mūsu atbalstītājus piedalīties Latvijas Republikas 107. dzimšanas dienas nedēļas svinībās!
Visā pilsētā gaidāmi īpaši pasākumi – svinīgi koncerti, gaismas akcijas, piemiņas brīži un kopīgs svētku gājiens.

Šī ir laika un lepnuma nedēļa, kad godinām mūsu valsti, tās cilvēkus un visu, ko kopā esam sasnieguši.
Svētku noskaņa, mūzika un kopā būšanas prieks – tas viss mūs vienos šajā īpašajā laikā.

Kopā svinēsim un dāvināsim Latvijai gaišus un sirsnīgus svētkus!

Sveicam mūsu valsts robežsargus – Latvijas drošības balstu!

Šodien mēs ar cieņu un lepnumu atzīmējam Valsts robežsardzes dibināšanas 106. gadadienu – dienestu, kas ik dienu stāv Latvijas neatkarības un mūsu cilvēku drošības sardzē.

Robežsargu darbs ir valsts stipruma un stabilitātes pamats. Jūsu drosme, pašaizliedzība un uzticība pienākumam iemieso to garu, ar kuru mēs visi kopā veidojam spēcīgu, drošu un vienotu Latviju.

Paldies par Jūsu ieguldījumu, par gatavību aizstāvēt valsti ne tikai robežlīnijās, bet arī cilvēku sirdīs. Jūs esat tie, uz kuriem Latvija vienmēr var paļauties.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības un partijas „Kopā Latvijai” vārdā –
domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.

Uzklausīti izglītības iestāžu vadītāju un iedzīvotāju viedokļi!

4. novembrī Rēzeknē notika darba apspriede par izglītības pārvaldības pilnveidi.
Pašvaldības pārstāvji kopā ar izglītības iestāžu vadītājiem un iedzīvotājiem pārrunāja iecerētās pārmaiņas izglītības nozares pārvaldībā, lai nodrošinātu efektīvāku, caurspīdīgāku un sabiedrības interesēm atbilstošu pārvaldes modeli.

Sanāksmes laikā tika prezentēta informācija par esošo situāciju, identificētām problēmām un iecerētajiem risinājumiem, kā arī uzklausīti klātesošo priekšlikumi un redzējums par izglītības sistēmas turpmāko attīstību.

Apspriedes rezultāti un iedzīvotāju iesniegtie priekšlikumi tiks rūpīgi izvērtēti, lai tie kalpotu par pamatu mūsdienīgas un sabalansētas izglītības pārvaldības sistēmas izveidei Rēzeknē.

Tikšanās par Latgales reģiona attīstības un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumiem.

Šodien, 4. novembrī, Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs tikās ar Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāju Ivetu Maļinu-Tabūni. Tikšanās laikā tika pārrunātas Latgales reģiona attīstības prioritātes un uzsvērta nepieciešamība nodrošināt reālu, nevis formālu atbalstu uzņēmējiem.

Aleksandrs Bartaševičs norādīja, ka Latgales izaugsmei vajadzīgi konkrēti lēmumi par papildu valsts un Eiropas Savienības fondu finansējumu nozarēm, kurās reģions spēj nodrošināt strauju ekonomisko izaugsmi. Viņš uzsvēra, ka uzņēmējdarbības attīstība Latgalē nedrīkst palikt tikai deklarāciju līmenī – nepieciešami precīzi definēti atbalsta mehānismi un taisnīgi konkurences nosacījumi.

“Mums nav vajadzīgi tukši solījumi. Nepieciešami konkrēti lēmumi, kas uzņēmējiem rada drošu vidi un skaidras attīstības perspektīvas. Uzņēmējam ir jājūt, ka strādāt Latgalē ir priekšrocība, nevis šķērslis,” uzsvēra Rēzeknes domes priekšsēdētājs.

Sarunā tika pievērsta uzmanība arī būtiskiem infrastruktūras projektiem – industriālā parka izveidei, viadukta nozīmei mobilitātes un transporta plūsmas uzlabošanā pilsētā, kā arī sabiedriskā transporta modernizācijas jautājumiem.

Partija “Kopā Latvijai” turpinās iestāties par Latgales reģiona līdzsvarotu attīstību, taisnīgu finansējuma sadali un reāliem risinājumiem, kas veicina uzņēmējdarbību un rada jaunas darba vietas mūsu cilvēkiem.

Ārvalstu investīcijas reģionā ir drošības garants.

Sestdien, 1. novembrī, Rēzeknē notika Latgales Ārvalstu investoru padomes plānošanas sēde, kurā piedalījās arī Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. Viņš uzsvēra, ka sarežģītā ģeopolitiskā situācija nedrīkst kļūt par šķērsli reģiona attīstībai, bet gan jāuztver kā iespēja nostiprināt Latgales nozīmi gan Latvijas, gan Eiropas mērogā.

Sēdes laikā tika apstiprināta padomes struktūra un definēti turpmākie soļi, paredzot Rēzeknē izveidot Latgales Ārvalstu investoru padomes biroju, kas kļūs par reģiona ekonomiskās koordinācijas centru. Tuvākajā laikā padome sāks darbu pie investīciju teritoriju noteikšanas un rīcības plāna izstrādes, lai veicinātu investīciju piesaisti, inovāciju attīstību un sabiedrības saliedētību, – trīs pamatvērtības, uz kurām balstīsies Latgales attīstība.

Tāpat tika prezentēts pirmais pilotprojekts, proti – Mākslīgā intelekta inovāciju centrs “AI Innovation Hub”, kas kļūs par pamatu starptautiskai sadarbībai un augsto tehnoloģiju izmantošanai reģiona attīstībā. Šis projekts apliecina Latgales spēju būt modernam un uz nākotni vērstam reģionam, kur investori redz perspektīvu, bet iedzīvotāji – drošu un stabilu dzīvi.

“Investīcijas ir labklājības pamats, un spēcīgs investīciju klimats ir arī reģiona drošības garants,” uzsvēra Aleksandrs Bartaševičs, piebilstot, ka Rēzekne un visa Latgale var kļūt par vietu, kur satiekas drošība, ekonomiskā attīstība un cilvēku pārliecība par nākotni. Viņaprāt, pašvaldībām jāveido stabila un paredzama vide uzņēmējiem, un tieši tas pašlaik tiek darīts.

Padomes priekšsēdētājs Sols Normans Bukingolts norādīja, ka ir pienācis laiks mainīt domāšanu par Latgali, kas pārāk ilgi bijusi atstāta novārtā. Viņš uzsvēra, ka Latgalei jākļūst par atslēgas reģionu ārvalstu investīciju piesaistē un drošības stiprināšanā, jo labākā drošība ir ekonomiskā drošība. Tiešās ārvalstu investīcijas, viņaprāt, ir nākotnes garants, kas rada darba vietas, uzticību un stabilitāti. Latgales attīstība nav tikai ekonomikas jautājums, bet arī sabiedrības vienotības un pašlepnuma pamats. Bukingolts uzsvēra, ka ikvienam – neatkarīgi no tautības vai valodas – jālepojas ar to, ka dzīvo Latvijā, Latgalē un Rēzeknē, jo tikai vienota sabiedrība, kas tic sev un savai valstij, var veidot spēcīgu nākotni.

Kā jau iepriekš tika ziņots, 11. septembrī SPA viesnīcas investīciju projekta prezentācijas laikā Rēzeknē tika oficiāli paziņots par biedrības “Latgales Ārvalstu investoru padome” izveidi. Padomes dibināšanas iniciators ir Sols Normans Bukingolts (Sol Norman Bukingolt), kurš ir starptautiski atzīts uzņēmējs un bijis eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas padomnieks ekonomikas jautājumos. Viņš iepriekš tikās ar Latgales un Rēzeknes uzņēmējiem, dalījās pieredzē par globālajām iespējām un ierosināja izveidot šādu biedrību. Tā būs jauna vienojoša platforma tiem, kuri vēlas attīstīt Latgali, īstenot projektus, radīt darbavietas un piedāvāt jaunas idejas. Savā uzrunā S. N. Bukingolts uzsvēra: “Šodien sākas jauns posms Latgalei, mūsu reģionam un mūsu kopīgai nākotnei.”

Informācija ņemta no portāla: rezekne.lv

Paldies radošajai bibliotēkai!

Rēzekne gatava bezmaksas braukšanas nodoršināšanai, taču ministrija liek gaidīt.

Rēzeknē pārrunā aktuālos jautājumus izglītības nozarē.

Andrejs Klementjevs, partija KOPĀ LATVIJAI, eksperts sociālajos jautājumos: "Nedrīkst likt senioriem gaidīt!"

— Labklājības ministrija ierosināja apspriest kārtējo pensiju izmaksu reformu. Citu starpā ir iespējams, ka tiks ieviests tāds jauns jēdziens kā "bāzes pensija", tas ir, summa, kas pienāktos katram pensionāram. Tad šai "bāzei" nāktu klāt piemaksas atkarībā no apdrošināšanas stāža un katra konkrēta cilvēka pensionēšanas apstākļiem.

Tas pagaidām nav galīgs projekts, un tam ir veseli četri varianti. Ir paredzama ilgstoša apspriešana, kurā, cerams, tiks sadzirdēta arī pašu senioru balss. Mēs kā politiskais spēks atbalstām pensionāru apvienību izvirzīto nosacījumu: ieviešot jebkādas piemaksas, neatlikt tās līdz 2029. gadam, vismaz tiem, kam jau ir 75 gadi. Vecāki cilvēki nevar gaidīt ierēdņus, viņiem ikviena diena ir kā apbalvojums, nemaz nerunājot par gadu!

Mūsu partija iestājas arī par papildu sociālā pakalpojuma ieviešanu pensionāriem, sākot no 80 gadu vecuma, nodrošināt pensijas piegādi mājās par brīvu. Šie cilvēki ir pelnījuši papildu rūpēšanos no valsts puses.

A.BARTAŠEVIČŠ pārsūdzējis tiesas lēmumu par atstādināšanu no Rēzeknes mēra amatu.

Esmu pārsūdzējis tiesas lēmumu par to, ka ministres Bērziņas rīkojums par manu atlaišanu no mēra amata esot bijis pamatots. Uzskatu, ka manis atlaišana no domes priekšsēdētāja amata un tam sekojošā Rēzeknes pilsētas domes atlaišana ir viena politiski motivēta procesa daļas, un šīs process ir vērsts pret Rēzekni un personīgi pret mani kā partijas KOPĀ LATVIJAI vadītāju.

Tomēr nevaru uzskatīt, ka tiesas lēmums būtu nelabvēlīgs. No 11 maniem pārkāpumiem, kurus ir norādījusi savā rīkojumā ministre Bērziņa, tiesa apstiprināja tikai divus. Pirmais pārkāpums ir mans paraksts uz līguma par būvdarbu turpināšanu Rekreācijas centrā, ko finansē no eirofondiem. Manuprāt, šeit tiesa nepārdomāti un pietiekami brīvi interpretēja pašvaldības saistošo noteikumu nostādnes. Noteikumos ir skaidri definētas priekšsēdētāja tiesības parakstīti līgumus, kuru sakarā lēmumus ir pieņēmusi iepirkumu komisija. Tiesas viedoklis ir tāds, ka jebkurš nozīmīgs līgums, un tās izpratnē tas ir līgums par summu, kas pārsniedz 72 000 eiro, būtu jāapstiprina ar domes lēmumu. Tas absolūti neatbilst visās Latvijas pašvaldībās pastāvošajai praksei ne pārkāpšanas brīdī, ne šobrīd.

Precedenta lēmums var radīt grūtības visu pašvaldību darbībā. Ja pārkāpumi turpināsies, atlaist varēs jebkuru deputātu, jo tiesa uzskatīja pārkāpumu par būtisku un pietiekamu priekšsēdētāja atlaišanai .

Uzskatu šādu tiesas lēmumu par destabilizējošu un bīstamu demokrātiskai sabiedrībai,
Otrais punkts attiecas uz likuma pārkāpšanu no priekšsēdētāja puses, pieņemot 2023. gada Rēzeknes budžetu. Priekšsēdētājs atbild par budžeta sagatavošanas un pieņemšanas procedūras ievērošanu, bet budžetu tomēr apstiprina deputāti. Manuprāt, šeit tika pieļauta kļūda: mani sodīja par pieņemto it kā nesabalansēto budžetu. Saistībā ar procedūras pārkāpšanu un tās tiesiskumu tiesai un ministrijai nav pierādītu manas vainas argumentu. Apsūdzība par informācijas slēpšanu izskatās švaki - visa informācija bija pieejama tiešsaistē. Kopumā pozīcija, ka priekšsēdētājs ir pieņēmis it kā nenodrošināto 2023. gada budžetu, ir pietiekami nestabila. Līdz gada beigām tas tika īstenots, realizējot pašvaldības pamatfunkcijas! Komunālie un sociālie pakalpojumi tika sniegti bez ierobežojumiem, algas izmaksātas bez kavējumiem!

Līdz ar to manā rīcībā ir daudz faktu par to, ka tas ir politiskais process.

Šai tiesvedībai ir milzīga nozīme, lai uzturētu Latvijas kā demokrātiskas valsts statusu. Ir svarīgi atbalstīt vietējo varas institūciju autonomijas principu. Pašvaldību darbu regulē Satversme. Un domes atlaišana savā ziņā ir patvaļa un varas uzurpēšana.

Ir arī Eiropas viedoklis par to. Eiropas Padomes Reģionu padomē ir pieņemts informatīvais atzinums par sarežģītu situāciju Latvijā. Pašvaldības Latvijā tiek finansētas nepietiekami, mēru atlaišanas procedūra ir nepilnīga. Tiek pārkāpta arī Latvijas pieņemtā Pašvaldību harta. Šajā kontekstā Rēzeknes precedentam ir izšķiroša nozīme.

Andrejs Klementjevs, partija KOPĀ LATVIJAI: "Nevis ceļu drošībnieki, bet patvaļnieki. Demontēja zīmes, lai pelnītu no sodanaudām!"

— Kādā populārā televīzijas raidījumā nesen norādīja uz jaunu nepatīkamu tendenci: lavīnveidā pieauga sodu skaits par ātruma pārsniegšanu tā dēvētajās Rīgas "dzīvojamajās zonās". Tur nedrīkst braukt ātrāk par 30 km/h. Kā tika noskaidrots, izrādījās, ka tam ir divi iemesli, un tie abi ir ētiski apšaubāmi. Pirmkārt, ceļu drošībnieki sāka labāk noslēpt savu aprīkojumu. Pārnēsājamo trijkāju radaru vietā viņiem tagad ir nelielas ierakstošas kameras (kā, piemēram, autobusu aizmugurē), kuras tiek stiprinātas pie automašīnas jumta un praktiski nav pamanāmas. Šāds auto, protams, bez trafaretiem, tiek novietots problemātiskā vietā un "ievāc ražu" - fotografē pārkāpējus. Interesanti, ka žurnālisti ir nofilmējuši dažus šādus "acīgus" auto, kas ir novietoti ar pārkāpumiem! Sanāk, ka sistēma strādā, lai sodītu cilvēkus un ķertu viņus, kad tie kļūdas, tā vietā, lai padarītu satiksmi drošu!

Otrkārt, kas izraisa lielāko sašutumu, dažās ielās vienkārši samazināja brīdinošo zīmju skaitu! Esošās zīmes dažkārt nav redzamas koku vai sniega dēļ. Piemēram, par nepatikšanu avotu autobraucējiem pēkšņi ir kļuvusi Miera iela Rīgā. Ātruma ierobežojuma zīme (30 km/h) ir tikai viena - pašā ielas sākumā. Taču tā ir spēkā visas ielas garumā, kur ir pilns ar krustojumiem. Žurnālisti ir sameklējuši kādu vecu video, kas nofilmēts pirms gada. Un tika noskaidrota interesanta lieta: tas nav nekāds jaunais ierobežojums - tas bija spēkā arī līdz šim, bet zīmes bija novietotas katrā Miera ielas kvartālā! Tas ir, pašlaik tās ir vienkārši demontētas! Kas tas ir, ja ne afēra pilsētas līmenī?

Raidījumā visas pēdējā laikā sodītās personas tiek aicinātas iesniegt kolektīvu prasību tiesā pret Ceļu satiksmes drošības direkciju. Es to atbalstu un uzskatu, ka ir jāpārskata zīmju uzstādīšanas kārtība drošības apsvērumu dēļ un jārīko jau noteikto ierobežojumu audits! Auto īpašniekiem jābrauc drošībā un komfortā. Ielām nav jākļūst par rēbusiem ar šifriem, savukārt auto bez trafaretiem ir vajadzīgi, lai mazinātu avāriju skaitu nedrošās vietās, nevis tam, lai "drukātu" sodanaudas.

Aleksandrs BARTAŠEVIČS, KOPĀ LATVIJAI: "Tas nav budžets - tā ir kaitniecība!

— Pagaidu administrācija ir pieņēmusi Rēzeknes galveno finanšu dokumentu - 2025. gada pilsētas budžetu. Ar tā pieņemšanu ir nokavējuši vairākus mēnešus. Kāds nu ir darba rezultāts? Glīti sanāca tikai uz papīra. Tiek plānoti ienākumi 52,4 miljonu eiro apmērā, izdevumi - 51,6 miljoni eiro

Īstenībā tas nozīmē: lai pasludinātu bezdeficīta budžetu, pilsētai atņēma visu finansējuma apjomu pašvaldības brīvprātīgas iniciatīvas ietvaros. Proti, šogad vairs nebūs bērnu un jauniešu darba nometņu, tiks slēgtas energoefektivitātes, kā arī iekšpagalmu teritoriju un komunikāciju remonta programmas, netiks finansētas sporta un kultūras biedrības, bet - pats galvenais! - atcels bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem un senioriem, kas vecāki par 60 gadiem.

Pagaidu vara atzina par nevajadzīgu infrastruktūras attīstības projektu līdzfinansējumu ar struktūrfondu piesaisti. Paliks bez remonta un rekonstrukcijas mūsu Kultūras nams, Industriālais parks, vairāki bērnudārzi un pat Gaisa tilts!

Taču taupīšanas politika nez kāpēc neattiecas uz ierēdņu algām. Izglītības pārvaldes vadības un darbinieku atalgojums tika palielināts.

Līdz ar to lietas jādēvē to īstajos vārdos. Rēzeknes budžets 2025 ir stagnācijas budžets, kas rodas, atteicoties no ārējiem finansējuma avotiem. Tā gluži vienkārši ir kaitniecība!

Dmitrijs Arestovs: “Daugavpilij jākļūst par piemēru visai Latvijai”!

Galvenais pašvaldības uzdevums ir pacelt daugavpiliešu dzīves līmeni līdz tādam, kāds ir rīdziniekiem.

— Daugavpils ir otrā lielākā Latvijas pilsēta, bet mūsu “pūrā” ir ne mazums negatīvu rekordu. Šeit ir viszemākais investīciju līmenis, arī no ārvalstīm, vismazāk renovētu māju, zema dzimstība un augsts bezdarba rādītājs.

— Esmu pēc izcelsmes daugavpilietis un uzskatu, ka mūsu pilsētai ir liels potenciāls, kas vēl sagaida, kad sitīs tā stunda. Savukārt Latvijas valdībai mēs esam “uzbāzīga” un “slinka” province, kas to vien dara, ka lūdz dotācijas un finansējumu. Ārvalstīm mēs esam lēta un uzticama darbaspēka piegādātāji. Bet nacionālistiem – bezmaz vai “piektā kolonna”.

Jā, esam citādāki, un tas ir mūsu spēks. Var nodzīvot Daugavpilī visu mūžu un tā arī neizprast to līdz galam. Šeit zina un respektē citu tautību kultūru, nenolādē ģeogrāfisko stāvokli, turas tālāk no muldoņām. Bet, lai savestu kārtībā pilsētas saimniecību, vajag ne tikai veidot drosmīgus plānus, bet arī pacietīgi tikt galā ar problēmām, kas uzkrājušas, pie varas esot “pagaidu valdītājiem”.
Ceļu remonts, izglītības kvalitāte, medicīnisko pakalpojumu pieejamība, palīdzība vietējiem uzņēmējiem – tās ir prioritātes jebkurai Latvijas pašvaldībai. Taču Daugavpilij jāsāk ar to, ka pašvaldības darbs jāpārveido, lai tas būtu caurskatāms, un šis darbs ir jāveic pēc labākās sirdsapziņas. Deputāta vai mēra amats – tās ir ne tikai privilēģijas un vara. Tas ir tāds pats darbs kā ārsta, skolotāja vai ugunsdzēsēja darbs, bet ar plašāku atbildības zonu. Un ar atskaitīšanos par katru soli savu darba devēju – savu vēlētāju – priekšā.

Latgale ir zeme ar unikālu vēsturiski izveidojušos kultūru daudzveidību. Atkarībā no vecāku pieprasījuma, pēc Rēzeknes piemēra skolās jāievieš vajadzīgajās proporcijās krievu, latgaliešu un poļu valodas fakultatīvi. Katrā ziņā tas sniegs labu pamudinājumu skolu pašvaldību attīstīšanai. Kur padome sastāv ne tikai no skolotājiem, bet iekļauj arī skolēnus un viņu vecākus, kas arī ir galvenie izglītības pasūtītāji.

Un, ja skolā galvenie ir skolēni, tad pilsētā tie ir visi tās iedzīvotāji. Tāpēc daugavpiliešiem katru gadu būtu jāpiedalās pilsētas budžeta izveidē. Piemēram, izmantojot vienkāršu elektroniskās balsošanas procedūru, viņi var izlemt, kādiem mērķiem novirzīt “tautas budžetu” jeb 10% no plānotajiem pilsētas ienākumiem. Kas vairāk vajadzīgs pilsētai – tilta remonts, jaunu tramvaju iegāde vai iekšpagalmu sakārtošana? Būsim saimnieki savā pilsētā!

Andrejs KLEMENTJEVS, KOPĀ LATVIJAI, sociālo jautājumu eksperts: Recepšu medikamentu cenu reforma izrādījās Veselības ministrijas fiasko.

— Solītā recepšu medikamentu cenu samazināšana izrādījās, ja ne krāpšana, tad visai dīvaina. Tika ieviesti uzcenojumu griesti medikamentu vairumtirdzniecības bāzēm un aptiekām. Taču, ierodoties aptiekā ar recepti, katram pacientam tagad ir jāmaksā pacientu iemaksa — par it kā "recepšu apkalpošanu".

Farmaceita veikta recepšu meklēšana datu bāzē, kas aizņem dažas sekundes, tagad maksā 0,75 eiro! Un, ja recepšu ir vairākas, maksa tiek iekasēta par katru no tām.
Nav brīnums, ka sabiedrisko iniciatīvu portālā manabalss.lv priekšlikumu atcelt šo maksu diennakts laikā parakstīja vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.

Tika gaidīts, ka reformas rezultātā zāļu cenas būtiski samazināsies. Taču, lai to panāktu, vispirms būtu jāsamazina PVN medikamentiem. Latvijā tas ir 12%, Lietuvā — 9%, bet Igaunijā pat 5%. Es 25 gadus biju Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā un varu apgalvot: šis jautājums tika aktualizēts jau pirms 10 gadiem, bet Finanšu ministrija to ignorē, jo tas samazinātu budžeta ieņēmumus.

Tikmēr risinājumu joprojām gaida gadiem nerisinātais jautājums — valsts apmaksāto kvotu apjoma palielināšana. Pašlaik rindas pie speciālistiem ir līdz pat gadam. Tā jau ir humanitāra katastrofa.

Veselības ministrijas vadība var izgāzt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa plānus. Atcerēsimies skandālus ar jaunā infekciju slimību korpusa būvniecību Austrumu slimnīcā, bijušajā Gaiļezerā, un jaunā korpusa būvniecību Stradiņa slimnīcā. Projektiem jau ir piešķirti Eiropas līdzekļi, bet Veselības ministrija pat nespēj tos apgūt.

Diemžēl ar katru gadu situācija veselības aprūpes sistēmā pasliktinās. Ceru, ka neatgriešanās punkts vēl nav sasniegts.

Karīna Bartkeviča, partija KOPĀ LATVIJAI, praktizējoša juriste – par izmaiņām alimentu apmērā 2025. gadā.

— Visbiežāk pie manis vērsas jautājumos par bērna uzturēšanu. Vēlos norādīt, ka 2025. gadā ir nedaudz palielinājusies obligātā alimentu summa. Par bērniem līdz septiņu gadu vecumam tas ir 185 eiro mēnesī, par bērniem virs septiņiem gadiem – 222 eiro. Izmaiņas saistītas ar algu pieaugumu.

Ja vecāks izvairās no alimentiem, par viņu bērnam naudu maksā valsts no Garantēto uzturlīdzekļu fonda. Šī summa 2025. gadā arī palielināsies. Līdz septiņu gadu vecumam tas ir 125 eiro mēnesī, virs septiņiem gadiem – 150 eiro. Šī summa tiek maksāta līdz 18 gadiem, vai līdz 21 gadam, ja jaunietis vēl mācās.

Kas ir svarīgi atcerēties:

— prasīt alimentus uz bērnu – no vecāka vai no valsts fonda – var arī tad, ja joprojām esat precēti ar bērna vecāku.

— ja šķiršanās ir noformēta, bet jūs esat mainījuši viedokli un atkal dzīvojat kopā kā ģimene, tas jūs neatbrīvo no alimentu maksāšanas. Pretējā gadījumā varat pēkšņi nonākt lielos parādos.

Atsevišķi vēlos teikt, ka, neskatoties uz palielinājumu, augstāk minētās summas nesniegs bērnam cienīgu uzturlīdzekļu apjomu. Bieži vien pēc šķiršanās sieviete ar bērnu burtiskā nozīmē paliek uz ielas. Ir nepieciešams attīstīt krīzes centru sistēmu, it īpaši provincē. Lai cilvēks ne tikai zinātu, bet arī būtu pārliecināts, ka šādos gadījumos var paļauties uz valsti. Pretējā gadījumā mēs vienkārši turpināsim iznīkt. Piemēram, pagājušajā gadā Latvijā piedzimis par 9 tūkstošiem mazāk cilvēku nekā nomiruši.

Ir jautājums Karīnai Bartkevičai? Uzrakstiet to komentāros!