Andrejs Klementjevs, partija KOPĀ LATVIJAI, eksperts sociālajos jautājumos: "Nedrīkst likt senioriem gaidīt!"
Tas pagaidām nav galīgs projekts, un tam ir veseli četri varianti. Ir paredzama ilgstoša apspriešana, kurā, cerams, tiks sadzirdēta arī pašu senioru balss. Mēs kā politiskais spēks atbalstām pensionāru apvienību izvirzīto nosacījumu: ieviešot jebkādas piemaksas, neatlikt tās līdz 2029. gadam, vismaz tiem, kam jau ir 75 gadi. Vecāki cilvēki nevar gaidīt ierēdņus, viņiem ikviena diena ir kā apbalvojums, nemaz nerunājot par gadu!
Mūsu partija iestājas arī par papildu sociālā pakalpojuma ieviešanu pensionāriem, sākot no 80 gadu vecuma, nodrošināt pensijas piegādi mājās par brīvu. Šie cilvēki ir pelnījuši papildu rūpēšanos no valsts puses.
A.BARTAŠEVIČŠ pārsūdzējis tiesas lēmumu par atstādināšanu no Rēzeknes mēra amatu
Tomēr nevaru uzskatīt, ka tiesas lēmums būtu nelabvēlīgs. No 11 maniem pārkāpumiem, kurus ir norādījusi savā rīkojumā ministre Bērziņa, tiesa apstiprināja tikai divus. Pirmais pārkāpums ir mans paraksts uz līguma par būvdarbu turpināšanu Rekreācijas centrā, ko finansē no eirofondiem. Manuprāt, šeit tiesa nepārdomāti un pietiekami brīvi interpretēja pašvaldības saistošo noteikumu nostādnes. Noteikumos ir skaidri definētas priekšsēdētāja tiesības parakstīti līgumus, kuru sakarā lēmumus ir pieņēmusi iepirkumu komisija. Tiesas viedoklis ir tāds, ka jebkurš nozīmīgs līgums, un tās izpratnē tas ir līgums par summu, kas pārsniedz 72 000 eiro, būtu jāapstiprina ar domes lēmumu. Tas absolūti neatbilst visās Latvijas pašvaldībās pastāvošajai praksei ne pārkāpšanas brīdī, ne šobrīd.
Precedenta lēmums var radīt grūtības visu pašvaldību darbībā. Ja pārkāpumi turpināsies, atlaist varēs jebkuru deputātu, jo tiesa uzskatīja pārkāpumu par būtisku un pietiekamu priekšsēdētāja atlaišanai .
Uzskatu šādu tiesas lēmumu par destabilizējošu un bīstamu demokrātiskai sabiedrībai,
Otrais punkts attiecas uz likuma pārkāpšanu no priekšsēdētāja puses, pieņemot 2023. gada Rēzeknes budžetu. Priekšsēdētājs atbild par budžeta sagatavošanas un pieņemšanas procedūras ievērošanu, bet budžetu tomēr apstiprina deputāti. Manuprāt, šeit tika pieļauta kļūda: mani sodīja par pieņemto it kā nesabalansēto budžetu. Saistībā ar procedūras pārkāpšanu un tās tiesiskumu tiesai un ministrijai nav pierādītu manas vainas argumentu. Apsūdzība par informācijas slēpšanu izskatās švaki - visa informācija bija pieejama tiešsaistē. Kopumā pozīcija, ka priekšsēdētājs ir pieņēmis it kā nenodrošināto 2023. gada budžetu, ir pietiekami nestabila. Līdz gada beigām tas tika īstenots, realizējot pašvaldības pamatfunkcijas! Komunālie un sociālie pakalpojumi tika sniegti bez ierobežojumiem, algas izmaksātas bez kavējumiem!
Līdz ar to manā rīcībā ir daudz faktu par to, ka tas ir politiskais process.
Šai tiesvedībai ir milzīga nozīme, lai uzturētu Latvijas kā demokrātiskas valsts statusu. Ir svarīgi atbalstīt vietējo varas institūciju autonomijas principu. Pašvaldību darbu regulē Satversme. Un domes atlaišana savā ziņā ir patvaļa un varas uzurpēšana.
Ir arī Eiropas viedoklis par to. Eiropas Padomes Reģionu padomē ir pieņemts informatīvais atzinums par sarežģītu situāciju Latvijā. Pašvaldības Latvijā tiek finansētas nepietiekami, mēru atlaišanas procedūra ir nepilnīga. Tiek pārkāpta arī Latvijas pieņemtā Pašvaldību harta. Šajā kontekstā Rēzeknes precedentam ir izšķiroša nozīme.
Andrejs Klementjevs, partija KOPĀ LATVIJAI: "Nevis ceļu drošībnieki, bet patvaļnieki. Demontēja zīmes, lai pelnītu no sodanaudām!"
Otrkārt, kas izraisa lielāko sašutumu, dažās ielās vienkārši samazināja brīdinošo zīmju skaitu! Esošās zīmes dažkārt nav redzamas koku vai sniega dēļ. Piemēram, par nepatikšanu avotu autobraucējiem pēkšņi ir kļuvusi Miera iela Rīgā. Ātruma ierobežojuma zīme (30 km/h) ir tikai viena - pašā ielas sākumā. Taču tā ir spēkā visas ielas garumā, kur ir pilns ar krustojumiem. Žurnālisti ir sameklējuši kādu vecu video, kas nofilmēts pirms gada. Un tika noskaidrota interesanta lieta: tas nav nekāds jaunais ierobežojums - tas bija spēkā arī līdz šim, bet zīmes bija novietotas katrā Miera ielas kvartālā! Tas ir, pašlaik tās ir vienkārši demontētas! Kas tas ir, ja ne afēra pilsētas līmenī?
Raidījumā visas pēdējā laikā sodītās personas tiek aicinātas iesniegt kolektīvu prasību tiesā pret Ceļu satiksmes drošības direkciju. Es to atbalstu un uzskatu, ka ir jāpārskata zīmju uzstādīšanas kārtība drošības apsvērumu dēļ un jārīko jau noteikto ierobežojumu audits! Auto īpašniekiem jābrauc drošībā un komfortā. Ielām nav jākļūst par rēbusiem ar šifriem, savukārt auto bez trafaretiem ir vajadzīgi, lai mazinātu avāriju skaitu nedrošās vietās, nevis tam, lai "drukātu" sodanaudas.
Aleksandrs BARTAŠEVIČS, KOPĀ LATVIJAI: "Tas nav budžets - tā ir kaitniecība!
Īstenībā tas nozīmē: lai pasludinātu bezdeficīta budžetu, pilsētai atņēma visu finansējuma apjomu pašvaldības brīvprātīgas iniciatīvas ietvaros. Proti, šogad vairs nebūs bērnu un jauniešu darba nometņu, tiks slēgtas energoefektivitātes, kā arī iekšpagalmu teritoriju un komunikāciju remonta programmas, netiks finansētas sporta un kultūras biedrības, bet - pats galvenais! - atcels bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem un senioriem, kas vecāki par 60 gadiem.
Pagaidu vara atzina par nevajadzīgu infrastruktūras attīstības projektu līdzfinansējumu ar struktūrfondu piesaisti. Paliks bez remonta un rekonstrukcijas mūsu Kultūras nams, Industriālais parks, vairāki bērnudārzi un pat Gaisa tilts!
Taču taupīšanas politika nez kāpēc neattiecas uz ierēdņu algām. Izglītības pārvaldes vadības un darbinieku atalgojums tika palielināts.
Līdz ar to lietas jādēvē to īstajos vārdos. Rēzeknes budžets 2025 ir stagnācijas budžets, kas rodas, atteicoties no ārējiem finansējuma avotiem. Tā gluži vienkārši ir kaitniecība!
Dmitrijs Arestovs: “Daugavpilij jākļūst par piemēru visai Latvijai”!
— Daugavpils ir otrā lielākā Latvijas pilsēta, bet mūsu “pūrā” ir ne mazums negatīvu rekordu. Šeit ir viszemākais investīciju līmenis, arī no ārvalstīm, vismazāk renovētu māju, zema dzimstība un augsts bezdarba rādītājs.
— Esmu pēc izcelsmes daugavpilietis un uzskatu, ka mūsu pilsētai ir liels potenciāls, kas vēl sagaida, kad sitīs tā stunda. Savukārt Latvijas valdībai mēs esam “uzbāzīga” un “slinka” province, kas to vien dara, ka lūdz dotācijas un finansējumu. Ārvalstīm mēs esam lēta un uzticama darbaspēka piegādātāji. Bet nacionālistiem – bezmaz vai “piektā kolonna”.
Jā, esam citādāki, un tas ir mūsu spēks. Var nodzīvot Daugavpilī visu mūžu un tā arī neizprast to līdz galam. Šeit zina un respektē citu tautību kultūru, nenolādē ģeogrāfisko stāvokli, turas tālāk no muldoņām. Bet, lai savestu kārtībā pilsētas saimniecību, vajag ne tikai veidot drosmīgus plānus, bet arī pacietīgi tikt galā ar problēmām, kas uzkrājušas, pie varas esot “pagaidu valdītājiem”.
Ceļu remonts, izglītības kvalitāte, medicīnisko pakalpojumu pieejamība, palīdzība vietējiem uzņēmējiem – tās ir prioritātes jebkurai Latvijas pašvaldībai. Taču Daugavpilij jāsāk ar to, ka pašvaldības darbs jāpārveido, lai tas būtu caurskatāms, un šis darbs ir jāveic pēc labākās sirdsapziņas. Deputāta vai mēra amats – tās ir ne tikai privilēģijas un vara. Tas ir tāds pats darbs kā ārsta, skolotāja vai ugunsdzēsēja darbs, bet ar plašāku atbildības zonu. Un ar atskaitīšanos par katru soli savu darba devēju – savu vēlētāju – priekšā.
Latgale ir zeme ar unikālu vēsturiski izveidojušos kultūru daudzveidību. Atkarībā no vecāku pieprasījuma, pēc Rēzeknes piemēra skolās jāievieš vajadzīgajās proporcijās krievu, latgaliešu un poļu valodas fakultatīvi. Katrā ziņā tas sniegs labu pamudinājumu skolu pašvaldību attīstīšanai. Kur padome sastāv ne tikai no skolotājiem, bet iekļauj arī skolēnus un viņu vecākus, kas arī ir galvenie izglītības pasūtītāji.
Un, ja skolā galvenie ir skolēni, tad pilsētā tie ir visi tās iedzīvotāji. Tāpēc daugavpiliešiem katru gadu būtu jāpiedalās pilsētas budžeta izveidē. Piemēram, izmantojot vienkāršu elektroniskās balsošanas procedūru, viņi var izlemt, kādiem mērķiem novirzīt “tautas budžetu” jeb 10% no plānotajiem pilsētas ienākumiem. Kas vairāk vajadzīgs pilsētai – tilta remonts, jaunu tramvaju iegāde vai iekšpagalmu sakārtošana? Būsim saimnieki savā pilsētā!
Rēzeknes Vēstis: — Ko jūs plānojat darīt, lai valsts līmenī uzlabotu Rēzeknes imidžu un atjaunotu uzticību mūsu pilsētai ka reģiona centram?
— 2010. gadā pašvaldība veica pētījumu, lai noskaidrotu, kā Latvijas iedzīvotāji uztver Rēzekni un rēzekniešus. Rezultāti nebija spīdoši, — vairus respondentus uzskatīja, ka Rēzekne nav dzīvošanai pievilcīga vieta, īpaši jaunatnei, par ko liecināja cilvēku masveida aizbraukšana. Tajā laikā Rēzekne zaudēja divām lielajām valsts pilsētām, bet publikācijas centrālajos masu saziņas līdzekļos visbiežāk bija negatīvi, pastiprinot šo efektu. Tomēr situācija mainījās. Pēdējā laikā pilsētā sākās pārmaiņas, uzlabojās infrastruktūra, radās jaunās dzīves un darba iespējas. Pilsētnieki sāka lepoties ar Rēzekni, saprata, ka tieši viņi ir tie, kuri veido savu nākotni. Mēs pierādījam, ka varam gūt panākumus, par spiti uz stereotipiem un uzspiestajam viedokļim. Neskatoties uz acīmredzamām pārmaiņām, valsts masu saziņas līdzekļu attieksme pret Rēzekni nemainījās. Pat pozitīvi notikumi visbiežāk tiek atspoguļoti negatīvi. Par kādu objektīvu tēlu var runāt, ja valsts masu saziņas līdzekļi, kas izmaksā nodokļu maksātājiem 60 miljonus eiro, turpina veidot izkropļotu tēlu? Acīmredzami, ka šī stratēģija ir vērsta nevis uz pilsētas attīstību, bet uz pašvaldības diskreditāciju. Tomēr ir bezjēdzīgi tērēt lidzekļus cīņā ar vējdzirnavām. Partija KOPĀ LATVIJAI piedāvā rikoties citādi:
1. Nostiprināt ekonomisko potenciālu — piesaistīt investīcijas, atbalstīt mazo un vidējo biznesu, izveidot labi apmaksātas darbavietas — tas padarīs pilsētu pievilcīgāku dzīvei un darbam.
2. Veidot tiešo dialogu ar iedzīvotājiem un Latvijas sabiedrību — pastiprināt darbu sociālajos tīklos, veidot mūsdienīgas digitālās platformas, kur katrs var redzēt reālas pārmaiņas Rēzeknē. Mēs gribām, lai par mūsu sasniegumiem zinātu ne tikai pilsētā, bet arī aiz tās robežām.
Mēs saprotam, ka mākslīgi veidotais negatīvais tēls agri vai vēlu sabirs faktu priekšā. Mēs netērēsim laiku, cīnoties ar tiem, kuri cenšas mūs diskreditēt. Tā vietā mēs turpināsim attīstīt Rēzekni, jo tā ir mūsu pilsēta, un mēs ticam tās nākotnei.
Andrejs KLEMENTJEVS, KOPĀ LATVIJAI, sociālo jautājumu eksperts: Recepšu medikamentu cenu reforma izrādījās Veselības ministrijas fiasko.
Farmaceita veikta recepšu meklēšana datu bāzē, kas aizņem dažas sekundes, tagad maksā 0,75 eiro! Un, ja recepšu ir vairākas, maksa tiek iekasēta par katru no tām.
Nav brīnums, ka sabiedrisko iniciatīvu portālā manabalss.lv priekšlikumu atcelt šo maksu diennakts laikā parakstīja vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.
Tika gaidīts, ka reformas rezultātā zāļu cenas būtiski samazināsies. Taču, lai to panāktu, vispirms būtu jāsamazina PVN medikamentiem. Latvijā tas ir 12%, Lietuvā — 9%, bet Igaunijā pat 5%. Es 25 gadus biju Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā un varu apgalvot: šis jautājums tika aktualizēts jau pirms 10 gadiem, bet Finanšu ministrija to ignorē, jo tas samazinātu budžeta ieņēmumus.
Tikmēr risinājumu joprojām gaida gadiem nerisinātais jautājums — valsts apmaksāto kvotu apjoma palielināšana. Pašlaik rindas pie speciālistiem ir līdz pat gadam. Tā jau ir humanitāra katastrofa.
Veselības ministrijas vadība var izgāzt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa plānus. Atcerēsimies skandālus ar jaunā infekciju slimību korpusa būvniecību Austrumu slimnīcā, bijušajā Gaiļezerā, un jaunā korpusa būvniecību Stradiņa slimnīcā. Projektiem jau ir piešķirti Eiropas līdzekļi, bet Veselības ministrija pat nespēj tos apgūt.
Diemžēl ar katru gadu situācija veselības aprūpes sistēmā pasliktinās. Ceru, ka neatgriešanās punkts vēl nav sasniegts.
Karīna Bartkeviča, partija KOPĀ LATVIJAI, praktizējoša juriste – par izmaiņām alimentu apmērā 2025. gadā.
Ja vecāks izvairās no alimentiem, par viņu bērnam naudu maksā valsts no Garantēto uzturlīdzekļu fonda. Šī summa 2025. gadā arī palielināsies. Līdz septiņu gadu vecumam tas ir 125 eiro mēnesī, virs septiņiem gadiem – 150 eiro. Šī summa tiek maksāta līdz 18 gadiem, vai līdz 21 gadam, ja jaunietis vēl mācās.
Kas ir svarīgi atcerēties:
— prasīt alimentus uz bērnu – no vecāka vai no valsts fonda – var arī tad, ja joprojām esat precēti ar bērna vecāku.
— ja šķiršanās ir noformēta, bet jūs esat mainījuši viedokli un atkal dzīvojat kopā kā ģimene, tas jūs neatbrīvo no alimentu maksāšanas. Pretējā gadījumā varat pēkšņi nonākt lielos parādos.
Atsevišķi vēlos teikt, ka, neskatoties uz palielinājumu, augstāk minētās summas nesniegs bērnam cienīgu uzturlīdzekļu apjomu. Bieži vien pēc šķiršanās sieviete ar bērnu burtiskā nozīmē paliek uz ielas. Ir nepieciešams attīstīt krīzes centru sistēmu, it īpaši provincē. Lai cilvēks ne tikai zinātu, bet arī būtu pārliecināts, ka šādos gadījumos var paļauties uz valsti. Pretējā gadījumā mēs vienkārši turpināsim iznīkt. Piemēram, pagājušajā gadā Latvijā piedzimis par 9 tūkstošiem mazāk cilvēku nekā nomiruši.
Ir jautājums Karīnai Bartkevičai? Uzrakstiet to komentāros!
Sociālo jautājumu eksperts Andrejs Klementjevs no partijas "Kopā Latvijai" par to, kā no 2025. gada janvāra mainīsies algas un pabalsti.
— Es atbalstu jebkādas sociālās politikas iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēkiem. Tomēr šī gada izmaiņas ir vai nu minimālas, vai arī ievērojami aizkavējušās. Nabadzības sliekšņa paaugstinājums netiek līdzi cenu pieaugumam. Turklāt, palielinot apdrošināšanas stāžu, netika ņemts vērā, ka pirms 30 gadiem ekonomika vienkārši sabruka, cilvēki tolaik strādāja, lai izdzīvotu, un par apdrošināšanas stāžu nedomāja. Tagad sanāk, ka viņi paši ir vainīgi.
Tātad 2025. gadā minimālā alga pieaugs līdz 740 eiro.
Vecāku pabalsts turpinās tikt izmaksāts arī strādājošiem vecākiem, bet 75% apmērā.
Pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs tiks palielināts par pieciem gadiem — no 15 līdz 20 gadiem. Tas nozīmē, ka 2025. gadā pensiju varēs saņemt cilvēki, kuri ir vecāki par 65 gadiem un kuriem ir apdrošināšanas stāžs vismaz 20 gadi. Ja apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadi, pensijā varēs doties priekšlaicīgi, sasniedzot 63 gadu vecumu.
Tiks palielināts garantētā minimālā ienākuma slieksnis. Invalīdiem ar 3. grupu un pensionāriem tas būs 166 eiro. Tikpat, 166 eiro, paredzēts arī jebkura mājsaimniecības galvai (pat ja mājsaimniecībā ir tikai viens cilvēks), savukārt pārējiem mājsaimniecības locekļiem — 116 eiro.
Par trūcīgām tiks atzītas ģimenes, kuru ienākumi ir 377 eiro mājsaimniecības galvai un 264 eiro pārējiem ģimenes locekļiem. Maznodrošinātas ģimenes statuss tiks piešķirts, ja ienākumi ir 604 eiro mājsaimniecības galvai un 423 eiro pārējiem.
Tiks palielināts pabalsts bērna invalīda aprūpei — līdz 413,43 eiro mēnesī. Ir arī ziņas ģimenēm ar autisma spektra bērniem. Bērniem vecumā no 2 līdz 6 gadiem tiks apmaksāta atbalstošā terapija. Bērniem līdz 18 gadu vecumam un viņu ģimenes locekļiem tiks apmaksāta psihosociālā rehabilitācija.
Tiks paaugstināta atlīdzība asistentiem un pavadoņiem personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām — no 5,42 eiro līdz 5,72 eiro par stundu.
Tāpat no 2025. gada oktobra tiks paplašināts personu loks, kurām indeksēs visu pensijas summu. Pašlaik tas attiecas tikai uz noteiktām, atsevišķām pensionāru grupām.
Jānis Tutins: “Vasaly šudiņ Latgolā un Latvejā!” Gan ārstam, gan politiķim jāpalīdz cilvēkiem un jābūt godīgiem.
Uzskatu, ka par cilvēku vislabāk runā nevis vārdi, bet darbi. Joprojām ar pateicību atceros komandu, kopā ar kuru esam izvilkuši Rēzekni no enerģētiskās krīzes un posta bedres un novietojuši to uz normālas dzīves un attīstības sliedēm.
Tagad, pēc teritoriālās reformas, Rēzeknes novada laukums ir kļuvis lielāks nekā Luksemburgai vai Maltas Republikai. Atliek vien likt lietā spēkus un prasmes, lai novada iedzīvotāji varētu lepoties ne tikai ar dzimtajām ārēm, bet arī ar savas dzīves kvalitāti. Pats galvenais – lai pat attālākās apdzīvotās vietas iemītnieki dzīvotu ar tādu pašu komfortu un ērtībām kā pilsētas iedzīvotāji.
Pēdējos gados mēs dzīvojam pasaulē, kas nepārtraukti mainās. Jaunie apstākļi liek pastāvīgi grozīt pat labākos plānus, bet arī sniedz jaunas iespējas.
Taisnīguma labad jāteic, ka pēdējos gados Rēzeknes novadā tika paveikts daudz kas noderīgs. Tomēr jaunākās ziņas nav iepriecinošas. Latgalē grib samazināt ātrās palīdzības brigāžu skaitu, slēdz bezmaksas autobusu maršrutus. Taupības nolūkos atcēla pat Ziemassvētku dāvanas no novada pašvaldības. Kāds pateiks, ka tas ir sīkums, bet darbā ar cilvēkiem sīkumu nemēdz būt.
Nākamie 4 gadi nedrīkst kļūt par zaudētu iespēju gadiem. Ceļu remonts, sabiedriskā transporta tīkls līdz attālākajiem ciemiem, kuram perspektīvā jākļūst pieejamam par brīvu novada iedzīvotājiem. Jāpanāk ES finansējums, jāizstrādā kopprojekti ar Rēzeknes pilsētu. Sevišķi tas attiecas uz izglītību un veselības aprūpi.
Visvairāk mācību iestāžu atrodas tieši Rēzeknē. Bet, ja pašvaldība varēs piešķirt topošiem speciālistiem individuālas stipendijas, tad mēs gan jauniešus ieinteresēsim, gan provinci nodrošināsim ar speciālistiem.
Cilvēku veselībai jābūt galvenajai prioritātei. Veseli cilvēki dzīvo ilgāk un ienes budžetā vairāk naudas. Tāpēc Veselības ministrijas izsludināto “ātrās palīdzības” dienesta reformu kategoriski nedrīkst īstenot dzīvē. Tāpat kā ministra priekšlikumu atņemt valsts kvotas ārzemēs dzīvojošu Latvijas iedzīvotāju ārstēšanai. Viņi devās prom ne jau tāpēc, ka viņiem šeit būtu laba dzīve! Panākt, lai viņi atgriežas, izveidot darbavietas ar labu atalgojumu – tas ir uzdevums, kura dēļ ir vērts pūlēties. Savukārt slimnīcu slēgšana, ārstu atlaišana un atvieglojumu samazināšana tikai kaitēs un atņems daudziem vienīgo iespēju laikā saņemt medicīnisko palīdzību.
Pašvaldībai ir nepieciešama sociālā mobilā autobrigāde, kas apkalpotu vecus un slimus cilvēkus mājās. Aukstajos gada mēnešos vai kādā grūtā dzīves periodā pašvaldībai jāsniedz šādiem cilvēkiem iespēja uz laiku pārcelties uz pansionātu. Visam sociālo pakalpojumu klāstam jākļūst daudz plašākam.
Jo agrāk sāksim iet uz priekšu, jo ātrāk tiksim pie mērķa – cieņpilna dzīve, cieņpilns atalgojums, mobilitāte, pilsētas līmeņa komforts un lauku dzīves priekšrocības ikvienam novada iedzīvotājam.
Tarifu samazināsim. Taču pavasarī un par vienu eiro.
Apkure un siltuma tarifi šoziem Rēzeknē ir jautājums Nr. 1. Šajā fonā ir nopietni mainījusies pilsētas sabiedriskā dzīve: demokrātiski ievēlēto domi atlaida, “Rēzeknes Siltumtīklu” (RS) vadību nomainīja. “Uz atvadām” visus vienā barā vainoja izšķērdīgumā un nespējā apgādāt Rēzekni ar lētu siltumu.
Pagaidu vara apzvērēja, ka labos situāciju. Nu ir pagājuši pieci mēneši. Rēzeknes administratoru “trijnieks” ir kļuvis mērenāks un spēja apsolīt samazināt apkures tarifu tikai par 1 eiro līdz martam. Vēl aizvien “Jaunās vienotības” ielikteņi, kā pie viņiem pieņemts, meklē vainīgos.
Palīgā atsteidzās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Tieši viņš pirms gada piedāvā ietupināt Rēzeknes domes deputātus un ar varu izbīdīja grozījumus likumā par pašvaldību atlaišanu un pārvēlēšanu.
Komisijas sēdē eksperti pagaidu administrācijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārstāvju personā apgalvoja, ka augstie tarifi Rēzeknē esot pilsētai neizdevīgā 2021. gada līguma dēļ, kas noslēgts ar pilnsabiedrību “REZ NRJ”.
Manā skatījumā šādi apgalvojumi ir īstākā un grandiozākā mānīšana, turklāt ar smagām sekām rēzekniešiem nākotnē.
Īstenībā
- Krīzes 2022. gadā uzceltā privātā katlumāja ļāva radikāli samazināt siltumenerģijas cenu Rēzeknē, kas pilsētai nemaksāja nevienu centu.
— Pašam “RS” siltuma ražošanas pašizmaksa ir LIELĀKA nekā privātuzņēmumā “REZ NRJ”. Viena megavatstunda siltuma “RS” šķeldas katlumājā Ziemeļu rajonā maksā 69 eiro (tā ir norādīts tarifa pieteikumā). Savukārt “REZ NRJ” pārdod siltumenerģiju par 52 eiro par megavatstundu. Starpība ir būtiska! Ja siltuma piegādātājs būtu privātuzņēmums viens pats, kopējais tarifs pilsētai būtu tikai 66 eiro.
— Līgums uz 10 gadiem ir noslēgts uz konkursa pamata, kura nosacījumus sagatavoja Aldis Mežals, tas pats tagadējās administrācijas ieceltais valdes loceklis. Iepriekšējo tarifu Regulators apstiprināja bez jebkādiem iebildumiem.
— Viens no galvenajiem gan konkursa, gan līguma nosacījumiem ir, ka privātuzņēmuma tarifam jābūt mazākam nekā “RS”. Un šis nosacījums tiek izpildīts! Taču Regulators atteicas redzēt acīmredzamo. Kaut gan pat Mežals norāda, ka ziemas aukstumā pilsētai trūkst siltuma arī no divām katlumājām (63 tūkstošus megavatstundu saražo privātuzņēmums un 150-160 tūkstošus — “RS”, līdz ar to pilsētai jākurina ar gāzi par zelta cenu.
Mans redzējums ir tāds, ka, lai gan līgums ar “REZ NRJ” ir acīmredzami izdevīgs, “trijnieks” konsekventi virzās pie tā izbeigšanas. Visa novembra garumā, par spīti veselajam saprātam, “REZ NRJ” katlumājas jaudai esot 14 megavatstundas, “RS” iepērk no tā tikai 4 megavatstundas, neievērojot sava līguma nosacījumus.
Jāņem vērā, ka līguma izbeigšanas sekas būs katastrofālas pilsētai. Siltuma tarifs Rēzeknē nekavējoties tiks palielināts. Pirmkārt, lētā siltuma kanāls tiks noslēgts. Otrkārt, pilsētai būs jāmaksā soda sankcijas par līguma neizpildi.
Un galvenais jautājums. Kam tas ir izdevīgi?
Atbilde ir acīmredzama. “Pagaidu valdītāji” un tie, kas pārvalda viņus pašus, ir gatavi politikas labā sagraut veselas pašvaldības infrastruktūru. Un piedevām ielikt “bumbu ar laika degli” arī zem jaunās domes. Jo ar jaunajiem tarifiem par superaugstām cenām būs jātiek skaidrībā jaunā sasaukuma deputātiem jau nākamajā apkures sezonā.
Turklāt Rēzeknes “paraugpērienam” jānobiedē citu pašvaldību vadītāji, lai viņiem zustu jebkādas vēlmes rīkoties patstāvīgi, nelūdzot atļauju “Jaunajai vienotībai”. Un tas nekas, ka Latvija pamazām kļūst ne tik lielā mērā demokrātiska valsts, kā bija iecerējuši tās dibinātāji. Tomēr ir cerības, ka vienas partijas diktatūra tuvojas beigām. “Jaunā vienotība” var nesagremot mazo Rēzekni un zaudēt ietekmi jau nākamgad.
Nevis partijas tīrīšana, bet optimizācija
— Speciāli Rēzeknei tika pieņemts Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums. Tā galvenā atšķirība bija, ka pārvēlēšanas notiek nevis pēc trīs mēnešiem, kā bija norādīts Pašvaldību likumā, bet gandrīz pēc gada. Pilsēta uz 11 mēnešiem tika atdota pagaidu administrācijas – trīs cilvēku – varā. Pie varas esošās “Jaunās vienotības” mērķis bija skaidrs: maksimāli vilkt garumā jauno vēlēšanu laiku, lai novājinātu Rēzekni jau pa īstam un šādu nodot to jaunas, “elitei” nevēlamas varas rokās. Savukārt pagaidu “trijnieka” uzdevums, kā izskatās, ir Rēzeknes vadības sagraušana un pie reizes “atbrīvošanās” no Bartaševiča partijas atbalstītājiem. Pieredze un profesionālisms, pēc visa spriežot, netiek ņemti vērā. Pieeja ir pilnībā ideoloģiska – kā proletariāta diktatūrai.
Rezultātā tiks likvidēta Sporta pārvalde. Pēc tās pievienošanas Izglītības pārvaldei tiek likvidēts arī Alekseja Grehova, Rēzeknes domes deputāta un basketbola trenera, amats. Kas notiek, kad sportu apvieno ar izglītību, mēs labi redzam uz Rīgas piemēra. Vesels resors tiek dēvēts par Izglītības, kultūras un sporta ministriju. Kāds ir iznākums – izglītība klibo, sports un kultūra tiek finansēti pēc atlikuma principa, daudz kas ir atkarīgs no dalībnieku entuziasma, daži sporta veidi kļūst elitāri nesamērīgi augsto tēriņu dēļ.
Taču ierēdņu kopskaits nemainīsies! Drīzumā izsludinās konkursu izpilddirektora vietnieka amatam – viņam uzliks par pienākumu kontrolēt kapitālsabiedrības, piemēram, Olimpisko centru.
Izglītības pārvaldei pievienoja arī Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru “Zeimuļs”. It kā būtu loģiski – mazāk priekšnieku, mazāk birokrātijas. Bet pēc pievienošanas direktora vietu nemaz nelikvidēja! Gluži otrādi, izsludināja jaunu konkursu šim amatam. Iekļaujot tajā nosacījumu, kas jau sākotnēji liedz tajā piedalīties pašreizējai vadītājai Jevgenijai Kuščai, kura daudzus gadus ir strādājusi bez jebkāda aizrādījuma. Saskaņā ar konkursa nosacījumiem, jaunajam vadītājam jābūt ar pieredzi skolas vadībā. Kaut gan uz “Zeimuļu” bērni nāk tieši uz nodarbībām ārpusskolas laikā.
Atlaiž arī metodiķi Olgu Strodi, kas strādāja ar bērniem un daudzbērnu ģimenēm. Viņa ir dibinājusi biedrību “Māmiņu klubs”, iedvesmojot Rēzeknes māmiņas ne tikai ar savu darbu, bet arī ar personīgo piemēru kā daudzbērnu mamma, kas veiksmīgi apvieno darbu, ģimeni un sabiedrisko dzīvi.
Rēzeknes izglītības sistēmu arī gaida lielas pārmaiņas. Administratore Iveta Mietule jau ir paziņojusi par iecerēm apvienot vairākas skolas.
Domē ir likvidēta Komunikācijas nodaļa. Ko nu – saziņa ar iedzīvotājiem pašreizējā pārvaldīšanas sistēmā tik tiešām nav vajadzīga! Ar pilnu noslodzi strādājušā Iepirkumu nodaļa, kuras vadītāja bija Karīna Bartkeviča, ir pievienota domes juristiem, un tās sastāvs ir mainījies.
Ir atstādināts no amata un apkrauts ar pārbaudēm ilggadējais domes izpilddirektors Raimonds Olehno, kas līdz pašiem sīkumiem pārzināja domes saimniecību un šajos gados pierādīja, ka ir ne tikai novatorisks vadītājs, bet arī talantīgs krīzes menedžeris.
Pagaidu administrācijas lepnums – centralizētā grāmatvedība – arvien vairāk sāk atgādināt Krilova fabulas sižetu. “Krīzes menedžerus” vairāk uztrauc jautājums, kur izvietos grāmatvežus, nevis to pienākumu uzskaitījums. Darbiniekiem joprojām nav skaidrs, kāds ir centralizācijas efekts.
“Trijnieks” uzturēsies pilsētā līdz jūnijam, taču pārvarēt tā “vadības” sekas pilsēta būs spiesta diemžēl ļoti ilgu laiku...
Bijušais Saeimas deputāts Andrejs KLEMENTJEVS no partijas KOPĀ LATVIJAI stāsta, kas jauns gaidāms pensionāriem 2025. gadā.
Lai arī nedaudz, bet tiks paaugstinātas minimālās pensijas pēc vecuma (līdz 226 eiro), kā arī pēc invaliditātes (3. grupa — līdz 189 eiro, 2. grupa — līdz 264 eiro, 1. grupa — līdz 302 eiro). Bērniem ar invaliditāti pensija būs 226 eiro mēnesī. Pensija par apgādnieka zaudējumu bērniem līdz 7 gadu vecumam tiks palielināta līdz 189 eiro mēnesī.
Negribu aizskart pensionārus, bet šīs paaugstināšanas citādi kā žēlastības dāvanas nenosauksi. Vai tiešām var izdzīvot no summām, ko valstība piešķir? Tas nav cienīgi Eiropas valstij. Minimālajai pensijai jābūt ne mazākai par iztikas minimumu, kas pašlaik ir 510 eiro mēnesī.
Galvaspilsētas iedzīvotājiem ir vajadzīgs pašvaldības atbalsts, nevis izrādīšanās.
Diemžēl konkurencē ar Viļņu un Tallinu Rīga ir zaudējusi. Rīdzinieki masveidā pārceļas uz dzīvi Pierīgā. Tur ir komfortablāk visiem, tostarp arī bērniem un senioriem, un pašvaldības piešķir sociālajam atbalstam vairāk līdzekļu nekā galvaspilsētā.
Satversmes tiesa atzina par taisnīgu manu tiesas prasību par nepieciešamību palielināt garantēto minimālo ienākumu un pārtikas grozu finansējumu. Taču 2025. gada budžetā šī prasība tika ignorēta. Vēl jo vairāk, varasvīri samazināja (!) sociālo pārtikas paku finansējumu. Desmitiem tūk- stošu cilvēku zaudēja šo palīdzību.
Mani mērķi:
Ievērojami palielināt bērna dzimšanas pabalstu; Paplašināt pensionāru atbalstu; Uzlikt par pienākumu sociālajam dienestam palīdzēt dzīves kritiskajos brīžos, arī atbrīvošanā no kredītu sloga.Es cīnīšos par labāku dzīvi rīdziniekiem partijas KOPĀ LATVIJAI komandā. Rīgā mums ir piebiedrojušies tādi vēlētāju tiesību aizsardzības profesionāļi kā Vitālijs Orlovs un Sergejs Dolgopolovs.
Andrejs Klementjevs, partija KOPĀ LATVIJAI: "Vientuļiem cilvēkiem ar invaliditāti atņem palīgus!"
Piedevām viņš pastāvīgi skatās kameras, lai mājā būtu viss kārtībā vai gadījumam, ja pēkšņi kādam kļūs slikti uz ielas. Līdz ar to tas ir ne tikai drošības jautājums - runa ir par elementārāko palīdzību. Es kā Saeimas deputātes Ilzes Stobovas (LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ) palīgs paziņoju, ka Rīgas mēram ir nosūtīta vēstule ar aicinājumu pārbaudīt šo informāciju un rast iespēju saglabāt dežuranta posteni šajā sociālajā iestādē. Ja šādas iespējas nav, deputāte runās par šo jautājumu Saeimas Sociālo lietu komisijā. Dežuranta postenis sociālajā namā ir jāsaglabā, uzmanīgi sekosim līdzi situācijai!
Karīna Bartkeviča, juriste — Ja cilvēks ir miris, pirms iestājies pensionēšanas vecums, vai viņa pensija tiek uzskatīta par mantojumu?
IEDZĪVOTĀJA IENĀKUMA NODOKĻA ATVIEGLOJUMI MĀMIŅĀM: 50% PĒC OTRĀ, PILNĪGA PĒC TREŠĀ BĒRNA PIDZIMŠANAS
Andrejs Klementjevs, partija KOPĀ LATVIJAI, eksperts sociālajos jautājumos: "Nedrīkst likt senioriem gaidīt!"
Tas pagaidām nav galīgs projekts, un tam ir veseli četri varianti. Ir paredzama ilgstoša apspriešana, kurā, cerams, tiks sadzirdēta arī pašu senioru balss. Mēs kā politiskais spēks atbalstām pensionāru apvienību izvirzīto nosacījumu: ieviešot jebkādas piemaksas, neatlikt tās līdz 2029. gadam, vismaz tiem, kam jau ir 75 gadi. Vecāki cilvēki nevar gaidīt ierēdņus, viņiem ikviena diena ir kā apbalvojums, nemaz nerunājot par gadu!
Mūsu partija iestājas arī par papildu sociālā pakalpojuma ieviešanu pensionāriem, sākot no 80 gadu vecuma, nodrošināt pensijas piegādi mājās par brīvu. Šie cilvēki ir pelnījuši papildu rūpēšanos no valsts puses.
